Otrdiena,
2020.gada
26.maijs
Komentāri
108944

Likuma normas par kopīpašuma izbeigšanu ir novecojušas


Apskatīt komentārus (0)


19.11.2019

Patlaban Latvijas likumdevējs un tiesu vara faktiski atbalsta nekustamā īpašuma reiderus

 

 

Aldis Lezdiņš, politiski represēts pensionārs

 

 

Designed by Freepik

 

 

Latvijā vēršas plašumā tiesas procesi, kuros, ieguvis pat tikai nelielu nekustamā īpašuma domājamo daļu, tās ieguvējs (parasti SIA) nekavējoties tiesā iesniedz prasību par kopīpašuma izbeigšanu saskaņā ar patlaban spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un tagad jau iesakņojušos judikatūru. Absolūtā vairumā gadījumu, neskatoties uz citu  kopīpašnieku kategorisku prasības neatzīšanu, neņemot vērā cilvēcisko aspektu un  sabiedrības izpratni par taisnīgumu (nenozīmīgs sīkums?), tiesas lemj par kopīpašuma izbeigšanas veidu – izsoli. Pēc būtības tā ir piespiedu ātrā īpašuma realizācija, kurā par vairākkārt tiek samazināta izsolē iegūtā visa kopīpašuma vērtība, jo īpašumu realizācijai (pārdošanai) par iespējami augstāko – t.i. tirgus vērtību. Tam nepieciešami daudzkārtēji sludinājumi drukātajā presē un e-komercijas portālos ar iespējami lielāku sludinājumu eksponēšanas laiku, nekā tas tiek noteikts ar vienu sludinājumu tiesu izpildītāju portālā. Tad pieteikšanos izsolei izsludina ar ļoti ierobežotu termiņu. Prasītāju tiesā iesniegtajās  īpašumu vērtēšanas atskaitēs jau it kā ar nolūku noteikta tikai šāda izsoles – piespiedu, ātrās realizācijas vērtība. Šādi prasītājs (SIA, kā netīra biznesa projekts), parasti pārstāvot pasūtītāju - „pelēko kardinālu”  (beneficiāru – patiesā labuma guvēju) izsolē iegūst visu noskatīto īpašumu par sviestmaizi, jo vairumā gadījumu pārējiem kopīpašniekiem nav brīvu līdzekļu, lai ātri organizētajā izsolē nosolītu visu īpašumu.  

 

 

Par kopīpašuma izbeigšanu izsoles veidā tiesas lemj arī gadījumos, kad prasītājs ir ieguvis īpašumā tikai nelielu domājamo daļu no kopīpašuma (piem. no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos (arī tad, ja ir noslēgts savstarpējs dzīvokļu  lietošanas kārtības līgums), un arī tad, kad uz vienas kopējas zemes ir tiesiski uzceltas divas savstarpēji nesaistītas dzīvojamās mājas, ar  zemei (un tām) zemesgrāmatā noteiktu - dalītu kopīpašuma lietošanas kārtību (kas gan juridiski neizbeidz kopīpašumu, tomēr de facto tie ir divi nesaistīti atsevišķi nekustamie īpašumi). 

 

 

Jūrmalā šobrīd ir ļoti daudz vērtīgu, tāpēc iekārojamu un apdraudētu kopīpašumu (bij. literi, tagad korpusi), kas vēsturiski izvietoti uz nedalāmas zemes vienības un ir tās sastāvā – tātad kopīpašumā, kaut arī Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā nostiprināta to dalītas lietošanas kārtība. Kopīpašumi ir un joprojām tiek izveidoti, jo Jūrmalas teritorijas plānojumā (teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos) ir noteikta minimālā platība (800 m2) atsevišķas dzīvojamās mājas izvietošanai (būvniecībai) - iespēja, kas arī plaši tiek izmantota, piem. pensionāriem (dzīvei nepietiekamo naudas līdzekļu dēļ) pārdodot neizmantoto „lieko – tukšo”, nu jau apgrūtinošo zemes daļu un izveidojot jaunu kopīpašumu. Tā visa viņu mūžā sarūpētā „bagātība” – dzīvojamā māja - kļūst par iekārotu, apdraudētu kopīpašumu. Pensionāru mazturības dēļ nestrādā tiesību normās paredzētās   pirmpirkuma vai atpirkuma tiesības (ja ir vairāki kopīpašnieki), un bieži tādas iespējas nav pat teorētiski, jo domājamo daļu SIA ieguvusi maiņas ceļā. Izsoles rezultāts jau iepriekš paredzams – māja zaudēta, paliekot uz ielas ar “sviestmaizi” rokā.  

 

 

Šādā aspektā bija kļūda noteikt Jūrmalā 800 m2 zemes platību kā atsevišķu dzīvojamo māju apbūves iespēju, liedzot izveidot šādas zemes platības atsevišķu nekustamo īpašumu, sevišķi privātmāju apbūves rajonos (zonējumos), kur 800 m2 liela apbūves zeme arī  būtu zemes dalīšanas „sarkanā līnija”.  

 

 

Protams, Jūrmalas īpaši aizsargājamām teritorijām – Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslai vai priežu parka teritorijām - jābūt īpašiem to izmantošanas un apbūves  noteikumiem. Jūrmalā ir arī pavisam nesaprotams gadījums, kad uz  ~1800 m2  lielas apbūves zemes ar tās zemesgrāmatā noteiktu lietošanas kārtību tiesiski ir uzbūvētās divas privātmājas, bet zonējums liedz divu atsevišku nekustamo īpašumu izveidi (tur zemes dalīšanas minimālā platība ir plaši noteiktā 1500 m2), kaut kvartāla robežās, kuru no četrām pusēm ierobežo ielas, ir jau izveidoti divi atseviški nekustamie īpašumi (ar zemes platībām - 900 m2 katram). Kur Latvijas Satversmē garantētā vienlīdzība? Tā kā  patlaban labojumiem atvērts pilsētas plānojums, jācer, ka balstoties uz iedzīvotāju iesūtītajiem ierosinājumiem un tajos argumentēti minētajiem faktiem, šādi netaisnības precedenti tiks novēsti. Ir gadījums, kad  Jūrmalas tiesā jau ir ierosināts process ar prasību par kopīpašuma izbeigšanu, kur atbildētāja ir nepilngadīga domājamās daļas īpašniece. Vai Jūrmalas Bāriņtiesa spēs aizsargāt nepilngadīga bērna  intereses, nodrošinot, ka  kopīpašuma izbeigšanas veids – pārdošana  izsolē - šādā gadījumā nav pieļaujama?    

 

 

Pašreiz spēkā esošajos normatīvajos tiesību aktos kā tiesisks (likumīgs)  ir reglamentēts  kopīpašuma izbeigšanas veids –  pārdošana izsolē un ir arī pat kopīpašuma izbeigšana ar lozi (CL 1074; 1075 panti), kas, manuprāt, abi ir absolūti neatbilstoši un nav piemērojami šīsdienas sociāli ekonomiskajai situācijai (sabiedrības pieprasītiem un gaidītiem  taisnīgiem, nevis tikai likumīgiem tiesas spriedumiem), un likumdevējam, šādas acīmredzami novecojušas - šim laikam neatbilstošas tiesību normas iespējami drīz būtu jāmaina. Tās ir izveidotas sen un balstās uz vairāk nekā  150 gadus veciem, tobrīd aktuāliem tiesību avotiem – laiku, kad, lai nedalītu zemnieku sētas  kā vienotas saimnieciskas vienības, mantiniekam, vairumā gadījumu - dēlam, bija obligāti jādod māsām īpašuma kompensācija - pūrs. Ir taču Latvijas tiesību aktos daudz normu, kur kā obligāts noteikums ir visu līdzīpašnieku konsenss (piem., obligāti visiem zemes kopīpašniekiem jāpiekrīt celtniecības ierosināšanai, un  obligāti visiem jāsaskaņo celtniecības projekts). Ir tiesību normas, kur lēmumu var pieņemt tikai ar līdzīpašnieku  vairākumu utt. Kāpēc kopīpašuma izbeigšanu nevarētu reglamentēt šādi? Arguments - apzināti iegūstot tikai nekustamā īpašuma domājamo daļu – t.i., iestājoties jau vēsturiski izveidotajā kopīpašumā, nedrīkstētu to, pretēji pārējo līdzīpašnieku noraidījumam, tikai ar savu vienpersonisku ierosinājumu brutāli (bet šobrīd - tiesiski) izbeigt. 

 

 

Valsts tiesu vara un likumdevēji turpmāk nedrīkstētu atbalstīt šādu morāli kroplu rīcību, lai sabiedrībai nenāktos ticēt sazvērestības teorijai, ka starp advokātiem (šādu SIA turētājiem), tiesu izpildītājiem, tiesnešiem visu līmeņu tiesās jau ir izveidots noturīgs kartelis.

Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

  

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt