Ceturtdiena,
2020.gada
28.maijs
Komentāri
111518

Eiropas Parlaments baro bezpajumtniekus


Apskatīt komentārus (0)


21.04.2020

Kurš kuru – Eiropas Parlaments pret Latvijas valdību?!

 

 

Jānis Vilnītis

 


Eiropas Parlaments krīzes apstākļos tomēr noder un spēj darīt labas lietas - kopš Covid-19 pandēmijas sākuma Eiropas Savienība ir īstenojusi virkni pasākumu krīzes seku mazināšanai. Savu ieguldījumu devis arī Eiropas Parlaments (EP) - ne tikai likumdošanas laukā, bet arī, piemēram, pašlaik neizmantotās biroju telpas Briselē atvēlot bezpajumtniekiem  un nodrošinot bezmaksas maltītes grūtībās nonākušiem cilvēkiem. 

 

 

“Konkrēta solidaritāte ar pilsoņiem. Tāda ir Eiropas Parlamenta nostāja. Vienojoties ar Briseles galvaspilsētas reģionu, mēs esam nolēmuši šīs nopietnās veselības ārkārtas situācijas laikā daļu savas ēkas padarīt pieejamu bezpajumtniekiem un visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem,” tā šo soli komentē parlamenta prezidents Davids Sassoli (David Sassoli).

 

 

“Turklāt mūsu virtuves dienā ražos vairāk nekā 1000 ēdienreizes, kuras tiks izdalītas tiem, kam tā nepieciešama, kā arī veselības aprūpes darbiniekiem, lai palīdzētu viņiem veikt savu darbu.

 

 

Mēs esam tuvu tiem, kas cieš, tiem, kas nenogurstoši strādā mūsu slimnīcās, Briseles pilsētai un cilvēkiem, kā arī Strasbūrai un Luksemburgai, kuri mūs uzņem un kuriem šodien vajadzīga mūsu palīdzība. Eiropas spēks ir spējā rīkoties solidāri. "

 

 

Bet deputātiem jāsaka paldies par to, ka atvēlēja savu ēku šādiem mērķiem. Dīvaini tikai tas, ka norādītajā videoklipā, nebija redzams, kuras un cik telpas viņi ir atvēlējuši. Redzams bija vien runājošs prezidents.

 

 

Davids Sassoli visādi citādi pagājušajā nedēļā turpināja runāt par to, ka vajag strādāt un kaut ko darīt...

 

 

„Pašlaik mums ir jādara daudz vairāk. Mūsu iedzīvotājus, uzņēmumus, ģimenes, jauniešus satrauc neskaidrā nākotne, jo šī krīze un ārkārtas stāvoklis iznīcinās miljoniem darba vietu mūsu dalībvalstīs. Pēdējās nedēļās Eiropa ir rīkojusies atbilstoši stāvokļa prasībām. Piemēram, mīkstinot noteikumus par valsts atbalstu, kas ļāvis mūsu dalībvalstīm veikt nopietnus pasākumus iedzīvotāju un uzņēmēju atbalstam. Tomēr jomās, kur Eiropa nav iejaukusies, paveiktais ir nepietiekams vai arī tā nav vispār. Par to liela atbildība ir jāuzņemas dalībvalstu valdībām. Jo mums tieši tagad ir vajadzīgi instrumenti, lai pārvarētu šo ārkārtas stāvokli un sāktu atjaunošanas plānu. Mums jābūt gataviem šīs krīzes sekām, un tā nedrīkst mūs satriekt.
Starptautiskā darba organizācija (SDO) paziņoja, ka 2,5 miljardi cilvēku visā pasaulē cietīs no krīzes. Cik miljonus tas skars Eiropā? Mums ir pienākums aizsargāt iedzīvotājus ziemeļos, dienvidos, austrumos un rietumos. Līdz šim mēs esam ieviesuši nozīmīgus pasākumus: atbalsts valstu sistēmām bezdarba ierobežošanai (SURE); uzlaboti nosacījumi Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) izmantošanai; Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārfinansēšana, lai aizsargātu mazo un vidējos uzņēmumus, kā arī milzu “spilvens” no Eiropas Centrālās bankas – banku maksātspējas atbalstam un publisko un privāto obligāciju pirkšanai. (Par šiem soļiem un Latviju tajos rakstījām laikraksta iepriekšējā numurā)

 

 

Tomēr šodien mums ir vajadzīgs kas vairāk: jāizveido atveseļošanas fonds, lai kopīgi finansētu ekonomiku pārstartēšanu. Tas prasīs daudz naudas, ES budžets ir pārāk ierobežots – ar to nepietiks. Mums jāatrod jauni kopīgi ārkārtas veidi, kā to finansēt. Tas nav tikai solidaritātes jautājums, tas ir visu interesēs, ņemot vērā to, cik dziļi Eiropas ekonomikas ir savstarpēji saistītas. Vienas dalībvalsts sabrukums neizbēgami un dramatiski skars arī visas pārējās. Šis ir uzdevums, kura risināšanai ir vajadzīga atbilstoša Eirogrupas reakcija.
Valdībām un iedzīvotājiem ir jātic Eiropas spēkam, kas mums ir devis 70 sadarbības un miera gadus. Šodien vairāk nekā jebkad vajadzīgs mūsu ieguldījums kopīgajā nākotnē,” paziņoja D. Sassoli.

 

 

Ļoti, ļoti ceru, ka kaut kāds labums no tā visa nonāks līdz Latvijas iedzīvotājiem. Bet tas būs grūti panākams, jo priekšā Eiropas labajiem nodomiem un palīdzībai stāsies Latvijas valdība ar mīkstčaulīgo premjeru Krišjāni Kariņu un uzņēmējus kā sugu līdz ārprātam nīstošais finanšu ministrs Jānis Reirs. Līdz šim viņi šai savdabīgajā cīņā ir uzvarētāji – jā, viņi pieņēma likumus un noteikumus par palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmējiem ārkārtas situācijā, bet, kā jau bija gaidāms, šīs palīdzības saņemšanai bija jāizpilda n-tie noteikumi un uzstādījumi. Domāju, ka nekļūdīšos, ja teikšu, ka daudzi jo daudzi mūsu valstī pat nemēģina tiekties pēc šiem apsolītajiem un izreklamētajiem glābšanas instrumentiem, jo zina, ka birokrātisko mūri viņiem nepārvarēt...


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

  

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt