Sestdiena,
2020.gada
30.maijs
Pilsētā
110440

Lielākā daļa priekšvēlēšanu solījumi jau izpildīti


Apskatīt komentārus (0)


14.02.2020

Jānis Lediņš: Protams, nedrīkst aizmirst ne Raini, ne Aspaziju, bet nedrīkst tāpēc aizmirst arī par visām pārējām vajadzībām pilsētā

 

 


Jānis Vilnītis

 

 

Foto: Tatjana Lejiņa 

 

 

Tā kā ziema tā arī nav atnākusi, tad pilsētā, jo sevišķi Ķemeros, redzam rosāmies celtniekus. Par to un citām aktualitātēm ar tādu kā mēneša kopsavilkumu atkal uz sarunu aicinājām domes deputātu, domes Pilsētsaimniecības un drošības komitejas vadītāju Jāni Lediņu:

 

 

Ķemeros viss aktīvi notiek – ūdenstornis tiek labots, sākusies parka rekonstrukcija… Tā ka viss lieliem soļiem iet uz priekšu. Visi tiltiņi tiks rekonstruēti. Ūdenstornis jau jāpabeidz šogad, bet viss parks pilnībā tiks atjaunots, iespējams, nākamā gada pirmajā pusē.

 

 


Nedaudz ir bažas, kā privātais no savas puses paveiks savu darbu? Vai tas ir gatavs kaut ko darīt?

 

 

Vieni privātie ir saistīti ar Zinātnes mājas celtniecību. Tur ir noslēgts nodomu protokols. Te varbūt to nevar īsti saukt par privāto – tā ir Latvijas valsts universitāte, ar kuru ir noslēgts līgums par ekspozīcijas daļas nodrošināšanu, par zinātniskās daļas pusi, jo mēs viņiem tikai dodam šo ēku.

 

 

Ūdenstornim ar privāto saistības nav vispār, bet saistībā ar parka rekonstrukciju – viesnīcai piecu gadu laikā pēc parka rekonstrukcijas ir jāsāk darboties. Viņi solījušies, ka tas būs 2022.-2023. gads… Cik šie solījumi ir adekvāti, mums ir grūti teikt, jo viņi tikai sola un sola, un šie datumi, kas viss sāksies, visu laiku pārceļas.

 

 

Ūdenstornim ir cita Eiropas Savienības programma – tur būs tūrisma informācijas centrs, tur būs tūristiem skatu laukums un tādā garā.

 

 


Daudzus noteikti iepriecināja ziņa, ka arī vannu mājai jeb kūrortpoliklīnikas ēkai kāds ir ķēries klāt – savāktas ugunsgrēka paliekas.

 

 

Tas ir privātais. Viesnīcas īpašnieks. Tāpēc nevar teikt, ka viņš šobrīd neko nedara – vismaz šo gruvešu kaudzi viņš ir sācis sakopt. Kā viņi teikuši mūsu Attīstības pārvaldē, tad tūlīt arī slēgs līgumus ar celtniekiem par iekšdarbu veikšanu.

 

 

Es viņu vietā neko negribu solīt, jo šie solījumi jau ir dzirdēti daudz un dikti, teiksim tā, bet, nu, jā – nav arī tā, ka būtu pilnīgs klusums un nav nekādas reakcijas.

 

 


Pašreizējie darbi Ķemeros bija viens no ZZS priekšvēlēšanu solījumiem?

 

 

Nē, kā atsevišķs priekšvēlēšanu solījums tas nebija, bet bija kopējā programmā – ka Ķemerus ir jāattīsta.

 

 

Mums bija pieci galvenie priekšvēlēšanu solījumi:
  • 90% atlaide NĪN;
  • sabiedriskais transports par brīvu;
  • pensionāriem palielināt līdz 100 eiro pabalstu zālēm un ārstiem;
  • palielināt līdz 500 eiro pabalstu jaundzimušajiem; - 

 

 

tie bija četri priekšvēlēšanu solījumi, kurus jau esam izpildījuši.

 

 

Piektais ir par WI-FI par brīvu visā pilsētā – pašvaldības ēkās, parkos un pludmalē. Tur arī jau esam diezgan daudz jau izdarījuši un domāju, ka līdz 2021. gadam mēs to arī paveiksim.

 

 

Jau šobrīd daudzās vietās tas ir par brīvu, bet vēl darbs ir jāiegulda.

 

 

Šie ir tie pieci solījumi, ko mēs, ZZS, solījāmies izdarīt šajos četros gados. Pārējais bija vairāk tā kā ilgtermiņā, jo mēs nezinājām, kurā brīdī, piemēram, Ķemeru parkam būs pieejama ES fondu nauda un vai vispār būs pieejama…

 

 


Uz šī fona diezgan amizanti izskatās tā saucamie opozīcijas deputāti, kuri sociālajos tīklos mēģina kļūt par galvenajiem varoņiem Ķemeru atjaunošanā.

 

 

Nu, jāāā… Šīm partijām jau arī Saeimā galvenais ir bļaut un kaut ko solīt. Lasīt, ka viņu spiediena rezultātā kaut kas ir izdarīts?! Nekad neesmu sajutis šo viņu “spiedienu”. Vēl jo vairāk, ja atceramies, ka budžeta pieņemšanas sēdē viņi šo jautājumu nemaz neatbalstīja.

 

 

Tādā ziņā, - lai iedzīvotāji atskatās, ko mēs solījām, ko rakstījām uz plakātiem. Opozīcija neko no tā nemaz gan arī nesolīja. Tas attiecas arī uz ielu asfaltēšanu un citiem jautājumiem. Tāpat neesmu redzējis nevienu priekšlikumu, kurš šai jomā būtu nācis no opozīcijas.

 

 


Tagad viņi vaimanā par Raiņa un Aspazijas t.s. ”Piparkūku mājiņu”.

 

 

Es teikšu tā: visur tomēr ir jārada kaut kāds līdzsvars. Mums jau ir Aspazijas māja, kur pašvaldība vairāk kā miljonu ieguldīja, un tās arī uzturēšana izmaksā diezgan dārgi.

 

 

Labs piemērs šai ziņā ir Gavaru ģimene, kas nopirka māju [Poruka prospektā] un šo Raiņa ēku arī uztur. Tāpēc šeit, tai pašai opozīcijai un aizsardzības biedrībai, kas it kā ir ar mieru remontēt – lūdzu, tāpat kā Gavaru ģimene nopērciet, izremontējiet un uzturiet. Varam jau izremontēt, bet pēc tam tas viss vēl ir jāuztur par pašvaldības naudu!

 

 


Tas tak būtu skaisti – biedrībai būtu sava mājiņa, dažam nevajadzētu pa krogiem mētāties… 

 

 

Tieši tā.

 

 

Bet, ja nopietni, tad jābūt kaut kādam līdzsvaram. Protams, nedrīkst aizmirst ne Raini, ne Aspaziju, bet nedrīkst tāpēc aizmirst par visām pārējām vajadzībām pilsētā, tās infrastruktūrā, un, galvenais, cilvēkiem.

 

 


Kā redakcijai kļuvis zināms, tad, saprotot, ka nekādi citādi nevar pozīcijai ieriebt, tad ņemas ar vēstuļu rakstīšanu dažādām instancēm – viņiem pilnīgi nepieņemami ir tas, ka kāds no deputātiem interesējas par savas komitejas pārziņā esošu pašvaldības uzņēmuma darbu, problēmām un to risināšanu…

 

 

Vispirms jau teiksim tā, apmeklēt šīs plānošanas sanāksmes – tas ir deputāta darbs, jo deputāts jau nav tas, kas pieņem kādu lēmumu šajā plānošanā - ko darīt vai nedarīt. Nē, sanāksmes jāapmeklē, lai būtu informācija, kas notiek. Ja deputāts vairs nedrīkstētu apmeklēt savas komitejas (vēl jo vairāk - komitejas vadītājs) jautājumu pārziņā esošā pašvaldības uzņēmuma sapulces, tad kādu atbildību var prasīt no deputāta, - ja viņš nezina, kas tajos uzņēmumos notiek. Arī domes darbinieku plānošanas mēs, deputāti, apmeklējam, lai saprastu, kas un kā katrā brīdī notiek un tiek organizēts. Diemžēl neviens no opozīcijas deputātiem nekad tur nav redzēts. Tāpēc arī nav jābrīnās, ka šie deputāti nezina, kas domē notiek.

 

 


Vai nav mēģinājums kaut ko safabricēt jaunai lietai? Trukšņa apsūdzība par partijas finansēšanas pārkāpumiem jau divas reizes atzīta par nepamatotu, tad nu mēģina ķerties pie kāda cita?

 

 

Tāds ir opozīcijas darbs – mēģināt atrast, kur paklupināt pozīcijas darbu. Tas, protams, arī mums neļauj ieslīgt pašapmierinātībā – liek nepārtraukti skatīties, lai viss rit likumīgu gaitu un vienlaikus virzītās uz priekšu. Lai nav tā kā Rīgā - “Rīgas Satiksme” tagad prasa deputātiem, komitejas vadītājiem: kur jūs bijāt agrāk, kāpēc neapmeklējāt uzņēmuma darba plānošanas sanāksmes?!

 

 


Vai jums ir kas zināms vairāk par administratīvi teritoriālo reformu – pēc tās ieviešanas joprojām eksistēs pašvaldību izlīdzināšanas fonds, vai arī tas beidzot tiks likvidēts un Jūrmala pati varēs izmantot savus vismaz 10 miljonus?

 

 

Noteikti netiks likvidēts. Tas nevar likvidēties kā tāds, jo nabadzīgās pašvaldības nekļūs bagātākas, ja tās tiks apvienotas ar tikpat nabadzīgām. Apvienošanas princips jau nav tāds, ka apvieno nabadzīgo ar bagāto. Ja apvieno Babīti ar Mārupi, tad apvieno divas bagātās pašvaldības. Līdz ar to pašvaldību izlīdzināšanas fonds būs. Vai formula, pēc kuras aprēķinās iemaksu lielumu, būs tāda pati, - tas vēl nav zināms. Varbūt, ka bagātie pēc reformas ieviešanas dabūs maksāt vēl vairāk, jo lieliem nabadzīgiem novadiem var vajadzēt daudz vairāk naudas nekā šobrīd. 

 

 

Katrā ziņā līdz šim neesmu dzirdējis, ka būtu bijušas kādas sarunas par šo jautājumu. Šobrīd runa ir tikai par karti. Nekas nav zināms - kas būs ar ceļiem, ar skolām, ar slimnīcām vai ambulatorām apkalpošanām, utt. Strīdi ir tikai par karti.

 

 


Cik lasīts sociālajos tīklos, tad dažas pilsētas mērs ir uztraucies, ka pēc Izglītības ministrijas plānu ieviešanas viņa pilsēta varētu palikt bez vidusskolas.

 

 

Nu, arī pie mums, ja strikti ievēros ministrijas nosacījumus, kādi tie ir šobrīd, varētu palikt tikai trīs vidusskolas. Vai nu aiz tā, ka negrib dot naudu pašvaldībām, ministrija ir izdomājusi ļoti drastiskus noteikumus. Tas, ko mēs mēģinām iestāstīt ministrijai, ir tas, ka Jūrmala ģeogrāfiski ir ļoti specifiska – tieva un ļoti gara. Izbraukāt no viena gala uz otru, rupji sakot, ir 40 kilometri. Nu, nevar pieprasīt ķemerniekiem braukt uz Pumpuriem vai otrādi.

 

 


Šobrīd daudzi jūrmalnieki nevar sagaidīt centralizēto ūdensvadu un kanalizāciju, bet citi, kuriem tas ir pieejams, nemaz nesteidz to izmantot, jo viņam lētāk savu ateju nolaist upē, grāvī vai lietus notekūdņu sistēmās. Vai ar viņiem tiks uzsākta stingrāka cīņa?

 

 

Jau šobrīd SIA “Jūrmalas ūdens” ir uzdots daudz stingrāk sekot līdzi nelegālajiem pieslēgumiem un tiem, kas visu lej grāvī. Bet pēc tam, kad būs pabeigta Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības IV kārta, kad būs beigušies strīdi starp konkursā uzvarējušajiem un zaudējušajiem celtniekiem un realizēti ieplānotie darbi, tad mēs domāsim, kā spēcīgāk motivēt pieslēgties centralizētajiem tīkliem. Nevaru šobrīd pateikt, kāda būs motivācija, - ar nodokļu atlaidēm vai citādi. Cita lieta, protams, ja īpašumam neiet garām šie tīkli, bet tādi būs ļoti maz.

 

 

Domāsim arī par sistēmu, kā palīdzēt pieslēgties [centralizētajiem tīkliem] atsevišķām mazāk nodrošinātām iedzīvotāju grupām.

 

 

Paldies par sarunu!


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

  

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt