Trešdiena,
2019.gada
20.novembris
Valstī
108799

Lai cik ēzelīšus neliktu Latvijas valdības priekšā, vezums nekustēsies


Apskatīt komentārus (0)


08.11.2019

Didzis Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts) Saeimas plenārsēdē 30. oktobrī par budžetu un tā likumprojektiem

 

 


Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Man būs tāda vairāk refleksija uz to, kas šodien visas dienas garumā ir dzirdēts. Un tā kā premjera kungs runāja par budžetu, dalījās ar savām tādām emocionālām pārdomām par ēzelīti un arī par kaut kādu verķi, kas uz vēdera vibrē, bet laimi nerada, es arī atļaušos padalīties ar saviem emocionāliem iespaidiem par šo budžetu.

 

 

Proti. Kad es pirmo reizi dzirdēju, manuprāt, tas bija Latvijas televīzijā no rīta, ka premjers pateica, ka šis budžets ir ceļš uz Ziemeļvalsti, man tiešām tas izsauca smieklus. Man tāda sajūta bija - “Brexit” ir ietekmējis mūsu politiķu, kā saka, spriešanu. Kāpēc Brexit? Jo tas ir... tas premjera izteiciens ir kaut kas, manuprāt, no britu humora. 

 

 

Bieži vien par britu humoru saka, ka tas ir melnais humors. Bet tas nav melnais humors. Britiem tas ir ļoti specifisks un attīstījies gadsimtu laikā. Tā ir tāda īpaša spēja pasmieties pašam par sevi. Un britiem tā cēloņsakarība ir ļoti loģiska. Tad, kad viņi sāka zaudēt savu impēriju tautu pašnoteikšanās tiesību dēļ, kad kolonijas kļuva neatkarīgas valstis, viņiem bija divas iespējas – vai nu bēdāties un krist depresijā, vai pasmieties pašiem par sevi. Briti kā racionāli cilvēki izlēma labāk pasmieties. Tāda mana pirmā sajūta, kā saka, par šo Ziemeļvalsti... 

 

 

Protams, es saprotu, ka premjers nemēģināja jokot. Un tad atliek divas iespējas: premjers nezina, kas ir Ziemeļvalstis. Varbūt viņš domāja, ka “Jaunā zeme” (Novaja Zemļa - Krievijas Federācijai piederošs salu arhipelāgs, kas atrodas Ziemeļu Ledus okeānā starp Barenca un Karas jūrām - red. piez.) ir kaut kāda Ziemeļvalsts daļa. Bet droši vien nē. 

 

 

Visticamākā versija ir tāda, ka mēs mēģinām uzlikt kārtējo šablonu... Kaut kā tas budžets jānosauc. Nosauksim viņu par budžetu “Ceļā uz Ziemeļvalsti”. Nu... izskatās... izklausās labi, Ziemeļvalstis labas, zem tā mēs varam mierīgi jebko darīt. 

 

 

Starp citu, tas ir raksturīgs "Vienotības" valdībām. Atcerēsimies Valda Dombrovska valdību. Tad bija tāds šablons, kas tika lietots, - “strukturālās reformas”. Tas tika lietots visās iespējamās formās: “Šis ir strukturālo reformu budžets; šis ir budžets, kas veiks strukturālās reformas.” Neizskaidrojot, kas īsti ar to domāts. Tā mēs strukturāli debatējām par to, kas ir strukturālās reformas. Tāpat ir tagad – premjers saka, ka šis budžets ir vērsts uz ziemeļvalsti. Bet ievērosiet – nevienā punktā nepasakot, kas [tieši] šo budžetu apliecinātu kā ceļu uz ziemeļvalsti. Nevienā! Jo es domāju, ka būtu diezgan sarežģīti iztēloties ziemeļvalsti, kurā mēs pieņemam Saeimas lēmumu ar likuma spēku un to nepildām. Es domāju, jūs šodien Saeimā neienāktu iekšā, ja tā rīkotos kādā Zviedrijā, Somijā, Dānijā, nemaz nerunājot par Islandi, kur visa sabiedrība var sanākt vienā laukumā un nolemt, ka šī valdība iet mājās!

 

 

Bet, ja mēs vēl plašāk skatāmies par ziemeļvalstīm, ziemeļvalsti raksturo, - tagad nopietnāk drusku, - viena lieta - viņa spēj vienoties par prioritātēm. Tur spēj vienoties par prioritātēm valstī kopumā. Šis budžets diemžēl kārtējo reizi ir budžets, kurā ministrijas sacenšas, un katrs ministrs grib pierādīt, cik viņš vairāk būs dabūjis savai nozarei. Vienīgais nabags, kā lai saka, ir Tālis Linkaits... vienīgais nabags ir Tālis Linkaits, kuram tur viens pēc otra “griezums”. Un es nedomāju, ka tāpēc Tālis Linkaits ir sliktāks ministrs par jebkuru citu. Es nedomāju, ka tas tā ir.

 

 

Un varbūt dažas lietas, kas to ļoti skaidri raksturo... 

 

 

Ja mēs pasakām, ka mums vairs nav naudas skolēnu pusdienām vai mums nav naudas solījumam skolotājiem no septembra pielikt algas, bet reizē atveram vēstniecību Austrālijā, nopietni – vēstniecību Austrālijā! (Dep. A. Lejiņa starpsauciens) Ziniet, tas ir tā kā... Es pateikšu, Lejiņa kungs, ka tas ir tā, kad jūs kā ģimenes tēvs nopirktu “Rolex” pulksteni laikā, kad bērnam nebūtu naudas skolas somai! Tas ir tieši tāds salīdzinājums.

 

 

Par administratīvi teritoriālo reformu. Premjers par to runāja kā soli, kas atrisinās visas bēdas attiecībā uz izglītību un veselību. Un te ir trīs lietas, ko es gribētu pateikt par administratīvi teritoriālo reformu, pareizāk sakot, par to, kas ir iesniegts - jo es neuzskatu, ka tā ir reforma! Es uzskatu, ka tā ir Latvijas kartes pārkrāsošana vēlreiz, nevis reforma. Proti, ir viena ļoti milzīga problēma: ko mēs tajā ieliekam. Mēs ieliekam cerības. Mēs faktiski pasakām, ka, ja mēs pārzīmēsim šo Latvijas karti, kāds ir tas piedāvājums, tad Latvija uzzels un uzplauks, ka tad mums būs algas skolotājiem, tad pieaugs dzimstība, attīstīsies ekonomika un tā tālāk. Tā ir ļoti liela sabiedrības maldināšana. Es nezinu, vai jūs maldināt arī paši sevi ar to – to es nezinu. Bet sabiedrību jūs maldināt! 

 

 

Es iedošu vienu piemēru, kāpēc. Mēs runājam par Ziemeļvalstīm. Somija – 314 pašvaldības uz 5,3 miljoniem iedzīvotāju. Mēs matemātiski pārdalām - tāds pat pašvaldību skaits kā šodien Latvijā. Izglītības līmenis jau kuro gadu desmitu viņiem ir [pirmajā]trijniekā pasaulē. Tātad - nav nekāda sakara izglītības kvalitātei ar pašvaldību skaitu! 

 

 

Otra lieta par šo administratīvi teritoriālo reformu ir tā, ka tā atkal ir politiska. Tā atkal ir politiska, nevis pēc būtības. Politiska tāpēc, ka, lai man atnāk kāds šeit un izskaidro, ar ko vairāk ir pamatota Rēzeknes, Daugavpils vai Liepājas pilsētu būšana atsevišķi no viņu apkārt esošajiem novadiem, salīdzinot, piemēram... Es pat nerunāšu par Ventspili obligāti, bet par Jelgavu. Kāda cita motivācija, ja ne vienīgā, ka šobrīd Jelgavā pie varas ir ZZS? Nav svarīgi – tas ir ZZS vai “Attīstībai/Par!”, vai vēl kāds. Mēs veicam šo reformu politiski, nevis pēc būtības - [ne] Latvijas valsts interesēs. 

 

 

Un vēl viena lieta. Es neesmu redzējis neprofesionālāku reformu ar neprofesionālākiem pamatojumiem. Un tas nav pat obligāti pārmetums Pūces kungam, kurš pats par reformu vēl pirms pusgada neko nezināja, bet tiem, kas strādā ministrijā. 

 

 

Ja mums ir viens brīnumnovads, tāds, kāda nākotnē būs visa Latvija – Gulbenes novads. Faktiski vecais [padomju laika] rajons, kur pilsēta un novads ir integrēti vienā pašvaldībā. Jau vienpadsmito gadu! Un viņi tādi paliks arī nākamajā kartē, un visas citas pašvaldības būs līdzīgas Gulbenei. 

 

 

Uz jautājumu: vai pa 10 gadiem ir jāparāda kaut kāds rezultāts?! Vai Gulbene ir dabūjusi ekonomisko uzrāvienu?! Vai kļuvusi par iemaksātāju pašvaldības izlīdzināšanas fondā? Vai varbūt stagnējusi? Tam var būt dažādi iemesli. Neviens nav analizējis! Brīnumnovads Gulbene stagnē vēl vairāk, nekā pirms tas kļuva par brīnumnovadu.

 

 

Tā ir vēl viena lieta. Un tas trakākais, ko mēs darām, - mēs visu to nosaucot zem kaut kādiem skaitļiem, šabloniem, Latviju novedam vēl trakākā haosā. 

 

 

Un vēl viena lieta par to, kas, manuprāt, no valstiskā viedokļa ir ļoti slikti - ka šobrīd ir aptuveni tā –  ka pie visa ir vainīgas pašvaldības! Es atvainojos! Tās bija pašvaldības, kas uzzīmēja 32 valstu institūciju Latvijas kartes?! Ir 32 (!!!) kartes, kā valsts institūcijas plāno Latviju! Kāds tam sakars ar pašvaldībām? Un uz jautājumu VARAM ierēdņiem, kā šī jaunā karte risinās šo problēmu, atbilde ir ļoti skaidra – nekā! Nekādīgi tā netiks risināta. Tas ir vēl viens “fake news”, kā šodien saka, jeb viltus reforma. 

 

 

Tā vietā, ja mēs Saeimā lēmām par reformas turpināšanu, mums bija jānokļūst pie tā, pie kā lēma deviņdesmit astotajā gadā. Proti, pie administratīvi teritoriālā iedalījuma - pie apriņķiem -, proti, pie normālas valstiskas plānošanas.

 

 

Vēl viena lieta... Tikai viena lieta - par solījumiem. Un es skatos pat nevis uz JKP, es skatos, Gati [Eglīti], uz tevi. Tu zini, - jūs visi zināt, - ka no “3 x 500” es esmu vismaz viena “500” pilnīgs atbalstītājs. Tas ir neapliekamais minimums. Es atceros, ka pēc Saeimas vēlēšanām, Gati, tu, es domāju, patiesi biji pārliecināts, ka mēs varam atvērt 2019. gada budžetu un ielikt iekšā šīs lietas. Tu tā vismaz teici. Un es domāju, ka to teici patiesi. Labi, to budžetu nosauca par tehnisko. Tas, kā lai saka, ir pagātnē. Tagad ir 2020. gada budžets. Nu, bet nav...! Un es, neuztveriet personiski, bet tas ir vēl viens tāds, piedošanu, kartona solījums! Tāds pats, kā te bija viens kartons (JKP deputāta Jura Juraša foto uz kartona, kas Saeimas sēžu laikā (!!!) bija nolikts viņa deputāta krēslā – red.piezīme). Un, starp citu, kas ir tik ļoti interesanti, ļoti simboliski, ka šis, izrādījās, arī ir kartona solījums. Tas pazuda reizē ar to kartonu, kas tur bija. Tā tur vairs nav.

 

 

Un vēl... Vēl pāris vārdus par demokrātiju. Te tika runāts arī par demokrātiju. Manuprāt, tas bija par partiju finansēšanu, paaugstināšanu sev – SEV! – es nerunāju nākotnē, bet SEV – septiņas reizes! Vai kaut kas jebkad vispār Latvijas vēsturē ir paaugstināts septiņas reizes?! Kaut kas ir trīsreiz paaugstināts?! Kaut kas ir divreiz paaugstināts?! Es domāju, ka nē. Katrā ziņā - septiņas reizes nekas! Un septiņas reizes paaugstināt naudu SEV! Patiesībā pasakot, ka jūs esat atkarīgi... Jūs esat atkarīgie. Ir jau, protams, metode, - man liekas, Šveicē ir tāda, - tiem, kas sirgst ar atkarību no narkomānijas, viņiem valsts noteiktas dienas nedēļā piešķir bezmaksas šļirci ar minimālo devu, lai viņi varētu uzturēt sevi pie dzīvības. Nu, ja tas ir tas, uz ko mēs tiecamies, tad varbūt…

 

 

Bet šajā sakarā [žurnālistam] Benam Latkovskim bija, manuprāt, ļoti labs raksts, un tieši [ļoti labs bija] nobeigums rakstam par visiem šiem lēmumiem. Man liekas, viņš rakstīja tieši par šo lēmumu – paaugstināt finansējumu pašiem sev, nevis ar nākamo [Saeimas] sasaukumu. Es personīgi esmu atbalstījis partiju finansējuma pieaugumu, bet es uzskatu, ka tas būtu jāceļ ar [Saeimas] nākamo sasaukumu. Bens Latkovskis ļoti pareizi pateica, ka šie lēmumi vairs nav labi vai slikti - tie degradē uzticību demokrātijai. Cilvēki sāk neticēt demokrātijai. [Neticēt] tam, ka nevis viņu kalpi vai priekšstāvji, bet, kā es teicu agrāk, vietnieki – no angļu vārda “depute” – deputāti - pārstāv viņu intereses. 

 

 

Piedodiet, Kārlis Ulmanis 1934. gadā varētu vēlēties šādu situāciju! Tā viņam būtu vienkārši fantastika – Saeima pieņem likumus un tos nepilda; Saeima paaugstina politiskām partijām septiņas reizes finansējumu; Saeima netur solījumus skolotājiem. Labāku fonu apvērsumam nebūtu iespējams radīt! Bet tad tāda fona nebija. Viņam bija sarežģīti izdomāt fonu, jo, starp citu, toreiz Saeima, saprotot, ka ir problēmas ar Satversmi un demokrātijas realizāciju, divos lasījumos jau pieņēma lēmumu par tautas vēlētu prezidenta institūciju. Ulmanis pasteidzās, lai netiktu ieviests tautas vēlēts prezidents, jo viņš zināja, ka [tad] viņu neievēlēs. Viņam nebija šāda fona! Bet jūs esat radījuši fantastisku fonu neticēt demokrātijai.

 

 

Un beigās - drusku atpakaļ pie humora par ēzelīti. 

 

 

Ministru prezidenta kungs, jūs teicāt, ka ēzelītis, ko jūs kaut kur redzējāt, bija ar lielu vezumu. Puika, trīspadsmit gadīgs, ne vairāk, sita viņam ar pātagu, bet ēzelītis negāja… Jūs izdarījāt nepareizu secinājumu. Jūs izdarījāt nepareizu secinājumu, Kariņa kungs! Ne jau ēzelītis nevarēja pavilkt to vezumu  - puika nekad nebūtu pielicis viņam vezumu, ja zinātu, ka viņš nevar pavilkt. Ēzelītis vienkārši bija absolūti neieinteresēts un spītīgs! Neieinteresēts šo vezumu nogādāt galapunktā… Un, lai cik ēzelīšus šiem ratiem neliktu priekšā, - lai cik ēzelīšus neliktu Latvijas valdības priekšā, - ja viņi būs neieinteresēti, viņi nekur vezumu neaizvedīs.

 

 

Paldies. (Aplausi.)


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt