Trešdiena,
2019.gada
16.oktobris
Komentāri
104850

Kartona tiesiskums nepalīdz


Apskatīt komentārus (0)


17.02.2019

Jānis Lediņš: konservatīvajai partijai vairāk interesē nodarboties ar ostu privatizāciju

 

Foto no arhīva

 


Jānis Vilnītis

 


Jaunais premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) vēl 17. janvārī medijiem stāstīja, ka piecu partiju pārstāvji nonākuši pie kopīgas sapratnes, “kā mēs kā koalīcija varētu sadarboties” un ir vienošanās, ka arī opozīcijas priekšlikumus varēs izskatīt pēc būtības un atšķirt opozīcijas konstruktīvos priekšlikumus no ne tik konstruktīviem priekšlikumiem.  

 


Partijas pat izstrādāšot mehānismu, kā to vērtēt. Tās būs gatavas atbalstīt priekšlikumus, kuri “nav pretrunā ar mūsu mērķiem”, skaidroja Kariņš. Realitāte ir gana skarba – jau divas reizes jaunā koalīcija ar visu “tiesiskuma” kartona Juri Jurašu Saeimas plenārsēžu zālē (oriģināls ir izdots kriminālvajāšanai), atkārtoti noraidījuši opozīcijas priekšlikumus.

 


ZZS iesniegtos grozījumus gan Valsts sociālo pabalstu likumā, gan likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", gan Darba likumā Saeimas vairākums noraidīja. Šie likumprojekti paredzēja minimālās algas un neapliekamā minimuma noteikšanu 500 eiro apmērā, kā arī bērnu pabalstu palielināšanu. Jāatgādina, ka ļoti līdzīgus likumprojektus pirms nedēļas Saeimas iesniedza arī "Saskaņa", taču tie neguva parlamenta atbalstu. Ja “Saskaņa” vēlējās to ieviest no šīs vasaras, tad ZZS pagāja soli pretī JKP un izteica priekšlikumu to visu ieviest no nākamā gada 1. janvāra – koalīcijai tiek dota pilna rīcības brīvība, izstrādājot nākamā gada budžetu, iestrādāt tajā pašai savus priekšvēlēšanu solījumus, kurus gan kā likumprojektus iesniedza ārpus koalīcijas esoša partiju apvienība.

 


Komentāru par šo situāciju lūdzām ZZS valdes loceklim, Jūrmalas domes deputātam no Zaļās partijas Jānim Lediņam.
J.Lediņš: Tagad ir labi redzams, ka jaunajiem deputātiem, kuri ir ievēlēti uz populistiskiem saukļiem, galvenais ir bijis tikt pie varas. Ja Jaunajai konservatīvajai partijai bija slavenā 3x500 programma*, par kuru uz jautājumu, kur viņi ņems naudu, atbildēja, ka viņi skaidri un gaiši zina, kur to ņemt un kur šī nauda ir. Tagad, kad šīs programmas īstenošanu īstenot ierosināja ZZS, viņi to noraidot atbildēja, ka neesot fiskālā rāmja, tāpēc viņi to nevarot ieviest. Domāju, ka, ja tas tā ir, tad tas viņiem bija zināms pirms vēlēšanām.

 


Viena daļa no jaunās koalīcijas runā par to, ka viņiem vecā valdība esot atstājusi budžetu ar deficītu.

 


Ja runājam par to, tad jāsaka, ka neviena valdība nav atstājusi budžetu ar pārpalikumu. Vismaz neatceros neko tādu.
Otrs. Šis budžets jau bija apstiprināts Eiropas Komisijā, un tā ir pateikusi, ka šāds budžeta deficīts ir pieļaujams.

 


Arī 2018. gada budžets bija ar deficītu, kuru veselības jautājumu risināšanas dēļ akceptēja arī Briselē.

 


Tieši tā.

 


Neskatoties uz šo raudāšanu, Kariņš un viņa kolēģi tomēr runā par kaut kādām finansēm, kuras viņi sadalīs savām prioritātēm.

 


Cik noprotu, tad viņi ir palielinājuši ieņēmumus balstoties uz to, ka labāk apkaros ēnu ekonomiku. Tas gan ir tāds ļoti strīdīgs jautājums, teiksim tā.

 


Tad jau šis budžets ir tāds slidens?

 


Jā. Tikpat labi ēnu ekonomikas apkarošana var nenotikt ar tādu plusu, kā viņi domā un plāno. Manuprāt, tā vairāk ir tāda atruna, lai varētu palielināt kādu sev interesējošu izdevumu sadaļu.

 


Bet kurp šī valdība – līdaka, vēzis un gulbis – velk valsti?

 


Te ieskicējas tas, ka, piemēram, konservatīvajai partijai vairāk interesē tikt pie varas, lai varētu nodarboties ar ostām un tālāku ostu privatizāciju savā izpratnē. Tāpat veidot savu “tiesiskumu” – nevis deklamēto “bezkompromisa tiesiskumu”, bet savu, sev izdevīgo tiesiskumu.
Savukārt KPV.LV tika ievēlēti, pateicoties solījumam, ka likvidēs OIK. Tagad viņu jaunais ekonomikas ministrs Nemiro sāk runāt, ka varbūt to nemaz tā nevajag likvidēt, un vēl uz kādu laiku jāatstāj.
Tai pašā laikā viņš sāk runāt par to, ka pašvaldības vajag pārvērst par izpilddirekcijām, nevis lēmējiem – neatstāt pašvaldībām iespēju lemt. Tas nozīmē, ka tādām pašvaldībām deputāti nemaz vairs nebūs vajadzīgi – ministrs iecels izpilddirekciju pašvaldībā, kas tur veiks vienkāršu saimniecisko darbību. Tādas pieejas nebija pat padomju laikos. Tas ir pirmais solis uz autoritārismu. No intervijas centrālajos laikrakstos varēja saprast – jā, ir tāda Pašvaldību savienība, tā tiks uzklausīta, bet īstenībā tās viedoklis netiks ņemts vērā.
Saistībā ar pašvaldību reformu ir izstrādāts kalendārais rāmis, līdz kuram laikam būtu nepieciešams to paveikt, bet, kur tas notiks un kā tas notiks – brīvprātīgi vai piespiedu kārtā -, pēc kādiem principiem, tas no VARAM nav dzirdēts.

 


Vai ir kas dzirdams par to, ka tā var skart arī Jūrmalu?

 

 

... Pilnu rakstu lasiet "JV" 6 (14.02.19.-20.02.19.) numurā. Laikraksta elektronisko versiju var iegādāties šeit


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt