Sestdiena,
2019.gada
7.decembris
Komentāri
108151

Globāla cīņa par globālo naudu


Apskatīt komentārus (0)


27.09.2019

Izmanīgs, bezgala bezkaunīgs, cilvēcei un videi bīstams mārketings

 

 

Jānis Vilnītis

 

 

Foto: Pexels 

 


Pagājušās nedēļas nogalē daudzviet pasaulē notika jauniešu un viņu kuratoru demonstrācijas pret globālās sasilšanas efektu “radītājiem”. No vienas puses - ir patiess prieks, ka visā pasaulē ir jaunieši, kuri domā par planētas Zeme nākotni. No otras puses - moto un lozungi, ar kuriem šie jaunieši ir izgājuši ielās, rada nopietnus jautājumus.

 

 

“Mēs esam neapturami,” tā, uzrunājot jauniešu samita dalībniekus ANO mītnē, sacīja par starptautisku vides aktīvistu zvaigzni kļuvusī sešpadsmit gadu vecā zviedriete Grēta Tūnberga, kura ar klimata aizsardzības idejām spējusi aizraut miljoniem cilvēku pasaulē. "Vakar miljoniem cilvēku, īpaši jaunieši, visā pasaulē izgāja demonstrācijās, lai pieprasītu skaidru rīcību pret klimata pārmaiņām. Tas pierāda, ka mēs, jauni cilvēki, esam neapturami.” 

 

 

“Man ir mazmeitas, un es gribu, lai viņas dzīvo planētā, uz kuras tiešām ir iespējams dzīvot. Manai paaudzei ir milzu atbildība. Un tā ir jūsu paaudze, kurai mūs ir jātur pie vārda,” - tā Grētas pausto  turpina ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs.

 

 

ANO Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas pētnieki brīdina par klimata izmaiņu paātrināšanos. Tās galvenais iemesls ir siltumnīcas efektu radošo gāzu emisijas pieaugums.

 

 

"Viens no secinājumiem - oglekļa dioksīda globālā emisija 2018. gadā ir pieaugusi par apmēram 2,1%. Tātad tas ir lielākais pieaugums, ko mēs varam konstatēt pēdējo piecu gadu laikā. Un 2019. gadā pieaugums turpināsies, jo globālā ekonomika aug. Emisijas par pāris procentiem palielināsies Amerikas Savienotajās Valstīs un Ķīnā, bet apmēram par sešiem vai astoņiem procentiem Indijā. Tomēr tur emisija uz vienu cilvēku ir daudz zemāka nekā šeit - ASV," teica pētnieks Robs Džeksons.

 

 

Eksperti arī informē, ka laika periods no 2015. līdz 2019. gadam bijusi karstākā piecgade kopš novērojumu sākuma pirms aptuveni 150 gadiem.

 

 

Sākotnējie aprēķini liecina, ka vidējā gaisa temperatūra šajā periodā bija par 1,1 grādu siltāka par vidējo gaisa temperatūru pirms rūpnieciskās revolūcijas. Savukārt pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo piecgadi, bija 0,2 grādi pēc Celsija skalas.

 

 

Organizācijas vadītājs uzsver, ka cilvēcei vajag trīskāršot savus pūliņus, ja tā vēlas apturēt globālās temperatūras paaugstināšanos par 2 grādiem. Savukārt vēl ambiciozāki mērķi jāuzstāda, ja cilvēce nevēlas nonākt līdz šim kritiskajam līmenim.

 

Pat D.Beitnere-Le Galla tikko kā būtisku jomu ciešākai sadarbībai ar Ķīnu izcēla ekoloģiju. Ko šai jomā dara ķīnieši jau ir cita raksta vērts.

 


Kas ir “globālā sasilšana”?

 

 

Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus, kuru it kā ir izraisījusi vai vismaz būtiski veicinājusi cilvēku saimnieciskā darbība, precīzāk — tās radītās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes, un kas apmēru un ātruma ziņā pārspēj visas iepriekšējās dabiskās svārstības. Vidējā gaisa temperatūra pēdējos 100 gados ir palielinājusies par 0,74 ± 0,18 °C.  Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ir secinājusi, ka vidējā gaisa temperatūra ir paaugstinājusies, visticamāk, tāpēc, ka ir palielinājusies antropogēno (mākslīgi radīto) siltumnīcas gāzu koncentrācija. 

 

 

Tāpēc šobrīd tiek mēģināts ietekmēt šo vidi. Idejas dažubrīd ir nenormālas. Gandrīz kā otras puses - ASV prezidenta Donalda Trampa - vājprāta idejas, kad, tiekoties ar augstām Iekšzemes drošības ministrijas un nacionālās drošības amatpersonām, vairākkārt ierosinājis pret viesuļvētrām, pirms tās sasniegušas ASV krastu, vērsties ar kodolieročiem (izrādās gan, ka Trampa ideja nav jauna, jo šādu priekšlikumu pirmais izteicis kāds valdības zinātnieks vēl 50.gados prezidenta Dvaita Eizenhauera administrācijas laikos).

 

 

Nebrīnīšos, ja arī kāds globālās sasilšanas entuziasts izteiks ideju ar kodolsprādzieniem pavirzīt zemeslodes ziemeļpola/dienvidpola asi citā leņķī. Kā zināms, tad šīs ass leņķis nav konstants, un ik pa laikam tas stipri ietekmē kādu zemes teritoriju – te vairāk sals, te, vairāk siltums.

 


“Nē vides piesārņotājiem” nav aktuāli

 

 

Kāpēc notiek cīņa pret "globālo sasilšanu”, nevis pret vides piesārņošanu? 

 

 

Pavisam vienkārši – pirmā ir bezgalīga un neizbeidzama, jo tur cilvēks pa lielam neko nevar ietekmēt. Cīņa pret vides piesārņotājiem jau ir konkrēta – pret konkrētiem piesārņotājiem un piesārņojuma veidiem gan savā valstī, gan ārzemēs. Panākot konkrētos rezultātus, cīņa kādu dienu būtu beigusies, jo jauni vides piesārņotāji nemaz nemēģinātu rasties. Tad visi varētu dzīvot laimē un priekā. 

 

 

To var darīt jau tagad un tepat uz vietas. Piemēram, ja Jūrmalā “zaļi domājošie globālās sasilšanas pārņemtie”, kā arī vienkārši godprātīgie bērni (arī pieaugušie!!!) ziņotu “Jūrmalas ūdenim”, pašvaldības policijai un domei par to, ka kaimiņi (vai arī, ārprāc!, pašu māja) ir nelikumīgi pieslēguši savu kanalizāciju pilsētas lietus notekūdeņu sistēmai vai vienkārši novadgrāvim, un piesārņo vidi – mežus, kaimiņdārzus, upi un jūru -, kurā jādzīvo jau tagad un tulīt (nevis kā “Grētas demonstrācijās”, kurās tiek paustas bažas par kādu nekonkrētu nākotni). Tas būtu milzīgs darbs sabiedrības un vides aizsardzības jomā. Tā būtu konkrēta cīņa ar konkrētiem kaitniekiem. Tad nemaz nebūtu jāiet demonstrācijās ar jauniem un jauniem plakātiem, bet, sadaloties mazākās grupās, jāiziet sava pilsēta, pagasts utt., lai konstatētu, kur un kas piesārņo.

 

 

Tam pat var izmantot arī nesen valstī ieviesto “Trauksmes sistēmu” – neviens neuzzinātu, kurš ir bijis ziņotājs. Un nedod … (gribēju jau rakstīt “Dievs”, bet sapratu, ka tas ir nevietā, ja runā par “progresīvām globālām izmaiņām”) “tak Zinātni”, ka kāds šos ziņotājus nodēvēs par stukačiem. 

 

 

Ja tas nenotiek, tad šie globālie cīnītāji patiesībā ir dīvānā pir..ēji, nevis cīnītāji, par kādiem paši grib iztaisīties. Saprotu, ka kas gan var būt skaistāks, kā reizi mēnesī - vai pat biežāk - iziet ielās, nolamāt valdību un par sevi vecākus ļaužus par to, ka zemeslodes gaisa temperatūra paaugstinās, ka zemeslode joprojām griežas tai pašā virzienā, kur viduslaikos. Pēc tam ar labi padarīta darba sajūtu kopā ar draugiem aiziet uz kafejnīcu un to visu skaisti atzīmēt. To var darīt bezgalīgi bieži un sevi daudz nepārpūlējot. Un, to darot, sevi pieskaitīt pie bezgala “progresīviem” ļaužiem, kas nu izmainīs pasaules kārtību. Būs virkne politiķu, kas sevi projicēs uz bērnu/jauniešu fona. Rakstīs grāmatas par globālo sasilšanu (kā Als Gors, kurš tā kļuva par miljonāru) un reklamēs, ka tajās paustas globālās vērtības.

 

 

Šiem “progresīvajiem” bērniem/jauniešiem jau tagad un tūlīt vajadzētu nostāties pret elektroskūteriem, jo to dēļ patiesībā tiek radīti bīstami atkritumi no akumulatoriem. Velosipēdi un skrituļdēļi/slidas viennozīmīgi ir videi draudzīgāki transportlīdzekļi. Ekonomiskās spuldzes, kuras nu jau ieviestas ar likumu, izrādās, gan tērē mazāk elektrības, toties ir tik toksiskas, ka nav pat īsti saprotams, ko ar tām iesākt pēc to kalpošanas laika beigām. Šobrīd arī elektroauto nav nemaz draudzīgi videi (arī to pašu akumulatoru dēļ), lai gan nerada izplūdes gāzes. Visos šajos “zaļajos risinājumos” tik bieži nav ne mazākā zaļuma – tas viss ir tikai un vienīgi izmanīgs, bezgala bezkaunīgs, cilvēcei un videi bīstams mārketings.

 

 

Bet ja mēs visi - no bērniem līdz senioriem - sāktu draudzīgi likvidēt apkārt esošo vides piesārņojumu, tad ātri vien varētu panākt, ka apkārt mums ir tīra un draudzīga vide. Tad jau lielākie varoņi, kas nebūtu apstāadināmi, varētu doties uz Krieviju vai Ķīnu, lai tur cīnītos ar vides piesārņotājiem, bloķētu rūpnīcas utt. Jā, tur ātri vien šie cīnītāji nonāks šo valstu cietumos, bet tas nekas – galvenais, ka būs tiešām cīnījušies pret konkrētiem ienaidniekiem, nevis izdomātiem tēliem. Varēs sevi pieskaitīt pie “sirdsapziņas mocekļiem”. Citi varēs doties uz Āfriku un Indiju, pie musulmaņiem un skaidrot tur ļaužiem, ka nevajag dzemdēt tik daudz bērnu – vajag vienkārši izsargāties. Domāju, ka arī viņi ātri vien dabūtu galu. Skumji, bet tas nekas, jo mājās palicēji varēs rīkot demonstrācijas pie šo valstu vēstniecībām, līdz visās pasaules valstīs vairs nebūs videi naidīgu rūpnīcu utt. Tā teikt: Paradīze zemes virsū. Bez jokiem. Tas būtu skaisti. Bet nezin kāpēc man šķiet, ka “globālās sasilšanas cīnītāji” to nemaz nevēlas.

 


Jaunie hunveibini

 

 

Cilvēki virs 40 gadiem vairāk kā jaunāki ļauži Zviedrijas meitenes Grētas iznācienu pasaules medijos uztver kā skaistu reklāmas pasākumu. Jā, protams, meitenei neko nevar un, iespējams, nedrīkst pārmest – varbūt vienīgi viņas vecākiem, jo daudzas nianses liek bažīties, ka meitene tiek ekspluatēta, pašai to nesaprotot. Ja tas tā ir, tad Zviedrijas bērnu uzraugiem būtu jāpieņem kādi nebūt skarbie lēmumi, kas tiek darīts līdzīgos gadījumos, bet kur masu mediji nav uztaisījuši krāšņu pasaciņu par bezbailīgo cīnītāju, kas, nu, pieveiks milzi. Nepieveiks. Tas ir skaidrs. Vismaz to “milzi”, pret kuru viņa un viņas atbalstītāji tā “cīnās”. Pausts, ka meitenei ir nopietnas veselības problēmas, bet tikpat labi šīs garīgās problēmas ir nevis Grētai, bet Zviedrijas sabiedrībai, kas pēdējos gados liberasma pārņemta, spēj pārsteigt visu pasauli – tiek gaidīts, kad atzīs par normu zoofīliju utt.

 

 

Bet runājot par Grētu - stulbākais, ka tas jau ir piedzīvots. Tie, kas gājuši skolā padomju laikos, atcerēsies “vienkāršo amerikāņu skolnieci” Samantu Smitu, kas desmit gadu vecumā aizrakstīja vēstuli Andropovam, jautājot, vai viņš atbalsta kodolkaru. Bija arī pieaugušie, kurus komunisti izmantoja savai propagandai - piemēram, Dins Rīds un citi. 

 

 

Ķīnā tie bija Hunveibini – jauniešu kustība, kas 1966. gadā pēc Mao aicinājuma Ķīnā realizēja kultūras revolūciju. Ieročus dabūjušie jaunieši ātri vien Ķīnu pārpludināja ar asinīm – bez tiesas (ja vien par tādu netiek uzskatīta linča tiesa) tika nogalināti ap 7,7 miljoni, pārsvarā vecāka gada gājuma ķīnieši. 

 

 

Kultūras revolūciju izraisīja Mao vēlme atbrīvoties no citādi domājošajiem partijas vadītājiem un iegūt pilnīgu kontroli pār valsts vadību. Viņa iepriekšējo gadu neveiksmīgās radikālās politikas rezultātā liela daļa partijas biedru bija zaudējuši ticību Mao idejām. Saprotot šo problēmu, Mao izlēma veikt plašu partijas tīrīšanu. Gan Lielo lēcienu uz priekšu, gan Kultūras revolūciju ietekmēja arī Ķīnas—PSRS ideoloģiskās nesaskaņas, Mao cenšoties īstenot savu neatkarīgo kursu. 1964. gada oktobrī veiktā PSRS līdera Hruščova atcelšana no amata kalpoja par biedējošu piemēru. Problēmas sākās pēc "masu līnijas" iedvesmotā Lielā lēciena uz priekšu izgāšanās un Lielā Ķīnas bada sākšanās. 

 

 

Negribas ticēt, bet dažubrīd, skatoties uz it kā izglītotajiem jauniešiem, kuri savās demonstrācijās spēj vienīgi histēriski bļaut, lēkāt un visādi citādi atgādināt Darvina teoriju par sugu izcelšanos, liek domāt, ka šie “Grētas sekotāji” būtu gatavi arī uz šāda veida globālo revolūciju.

 


Globālās sasilšanas kritiķu argumenti

 

 

ASV ir aktīvas lobētāju grupas, kuras veido politekonomijā skoloti cilvēki. Viens no viņiem ir Marks Morano, kurš bija viens no Republikāņu partijas vēlēšanu komandas veidotājiem, bet tagad vada pretklimata pārmaiņu organizāciju. Viņš ir pārliecināts, ka cilvēka izraisīta globālā sasilšana ir blēņas.

 

 

Kādā diskusijā Morano apgalvoja, ka viņa pārliecību veido fakti: “Mēs vadāmies pēc pierādījumiem, kuri parāda, ka globālo sasilšanu veicina simtiem dažādu faktoru, piemēram, okeānu cikli, ūdens temperatūra, metāns, Saules sistēma un Saules aktivitāte, mākoņi un vulkānu darbība un putekļi, kas no tās rodas. Ideja - oglekļa dioksīds ir aste, kas luncina  suni, - vienkārši nav izskaidrojums. Ja vēl pameklējam faktus vai aprakstus zinātniskajā literatūrā, ir plaši atrodama informācija, ka viduslaikos un Senās Romas laikā arī ir bijuši karstuma viļņi, kuros nu nekādi nebija vainojams CO2 izmešu daudzums. Kas tagad notiek? ANO dati liecina, ka pēdējās divās desmitgadēs ir bijuši vairāki gadi, kad gaisa temperatūra nav palielinājusies. Bet ASV Kongress un ANO rada mītu, ka viņi var ietekmēt laikapstākļus. Tā, it kā viņi spētu samazināt viesuļvētru spēku un tornado postījumus.”

 

 

Citi argumenti.

 

 

Visaugstākā jebkad reģistrētā gaisa temperatūra pasaulē (+57,7 °C) fiksēta Lībijas ziemeļos, 1922. gada 13. septembrī. Visaugstākā gaisa temperatūra Āzijā tika reģistrēta 1942. gadā, Ziemeļamerikā - 1913. gadā, Dienvidamerikā - 1905. gadā, Austrālijā - 1889. gadā. Visaugstākā gaisa temperatūra Eiropā, +50 °C, tika reģistrēta Seviļā (Spānijā) 1881. gada 4. augustā. Visās pasaules daļās (izņemot Antarktīdu, kur meteoroloģiskie novērojumi tika uzsākti krietni vēlāk) oficiālie maksimālās gaisa temperatūras rekordi ir reģistrēti pirms 60-120 gadiem.

 

 

Pēc 1940. gada nākamajos 40 gados klimats kļuva vēsāks: bija vērojama globālā atdzišana, kuras laikā vidējā gaisa temperatūra pasaulē pazeminājās par aptuveni 0,3 °C. Šī vispasaules atdzišana bija vērojama pēckara industriālā uzplaukuma laikā, kad strauji pieauga oglekļa dioksīda (CO2) līmenis.

 

 

Nav atrasta statistiski nozīmīga korelācija (tāda, kuru nevar izskaidrot ar gadījuma rakstura notikumu) starp 20. un 21. gadsimta globālo temperatūru un CO2 līmeni.

 

 

Pētot senāku vēsturi (simti tūkstoši gadu) ir atrasts, ka vispirms palielinās globālā temperatūra un tikai pēc tam CO2.

 

 

Pēdējo 15 gadu laikā nav novērota globālā sasilšana, kaut arī CO2 ir pieaudzis par 10%.

 

 

Viduslaikos Grenlandē ir dzīvojuši cilvēki (atrastas apmetnes), kuri nodarbojās ar lauksaimniecību. Mūsdienās klimats šajos apvidos lauksaimniecībai nav piemērots.

 

 

Antarktikā veiktie ledus urbumi rāda, ka iepriekšējos starpledus laikmetu periodos temperatūra ir bijusi augstāka nekā mūsdienās, kaut arī CO2 līmenis ir bijis būtiski zemāks (30% zemāks).

 

 

CO2 atmosfērā aizņem tikai 0,035%. Pat ja CO2 līmenis dubultosies, tas joprojām būs mazāks par 1 procenta desmito daļu. Turklāt CO2 ir smaga gāze un tai nav tendences pacelties un veidot siltumnīcas efektu izraisošu slāni, tā vietā CO2 galvenokārt izšķīst ūdenī — Pasaules okeānā.

 

 

Cilvēki apdzīvo tikai 2-3% procentus no Zemeslodes virsmas. Ja 20. gadsimta vidējā gaisa temperatūra patiešām ir paaugstinājusies, tad to varētu skaidrot arī ar mazā ledus laikmeta beigām, nevis tikai ar antropogēno ietekmi.

 

 

Pirms 30 gadiem klimata izmaiņu piekritēji tikpat aktīvi visus esot brīdinājuši par it kā gaidāmo straujo atdzišanu cilvēces saimnieciskās darbības rezultātā: "Ir vērojamas ļaunu vēstošas pazīmes par dramatiskām izmaiņām pasaules laika apstākļu tendencēs, un tās, iespējams, vēsta par milzīgu saražotās pārtikas apjoma kritumu nākotnē, un tas skars gandrīz visas valstis. (..) ASV Nacionālās okeāna un atmosfēras administrācijas (NOAA) doktora Marija Mitčela pagājušajā gadā veiktais pārskats atklāj, ka laikā no 1945. līdz 1968. gadam vidējā gaisa temperatūra Zemes ziemeļu puslodes piezemes slānī ir pazeminājusies par pusgrādu. (..) Kā vēsta Džordžs Kukla no Kolumbijas universitātes, satelīta uzņēmumi norāda uz pēkšņu un plašu sniega segas pieaugumu ziemeļu puslodē 1971./1972. gada ziemā. Savukārt divu NOAA zinātnieku pagājušajā mēnesī publicētā pētījumā ir minēts, ka Saules gaismas apjoms, kas sasniedz zemi kontinentālajās Savienotajās Valstīs, laikā no 1964. līdz 1972. gadam ir samazinājies par 1,3%."

 

 

2009. gada rudenī sākās starptautisks skandāls - t.s. klimatgeita, - par datu falsificēšanu no amata nācās atkāpties Austrumanglijas universitātes profesoram Filam Džonsam. Kā var secināt no Austrumangijas universitātes Klimata pētījumu centra iekšējā apritē esošajiem e-pastiem un dokumentācijas, kas nonākuši sabiedrības rīcībā pēc hakeru ielaušanās iestādes informācijas sistēmās, šajā pētniecības institūtā ir mērķtiecīgi sagrozīti dati, lai radītu nepareizu priekšstatu par temperatūras izmaiņām uz zemeslodes, nevēlamā informācija iznīcināta un vispār kopumā — organizēta globālās sasilšanas datu falsificēšana.

 

 

Pēdējos 20 gadus par vienu no galvenajiem pamatojumiem unikāli augstajai mūsdienu globālajai temperatūrai tiek izmantots no koku gadskārtām rekonstruēts pagātnes klimats (pēdējie 2000 gadi). Tai pat laikā ir atklāta gan šo datu vismaz daļēja falsifikācija, gan metodes nespēja rekonstruēt klimatu laika periodā, par kuru pieejami instrumentālie mērījumi.

 

 

Pedējos 50 gadus palielinās meteostaciju skaits. Arvien lielāka meteostaciju daļa ir apdzīvotās vietās (piem. lidostas), kur ēku un ceļa segumu dēļ temperatūra ir augstāka, kā mazapdzīvotās vietās. Un, tā kā meteostaciju īpatsvars apdzīvotās vietās palielinās, tad iegūtā globālā temperatūra ir augstāka, kā būtu, izmantojot tikai mazapdzīvotu vietu mērījumus. Piemēram, no LVGMC publiskotajiem datiem redzams, ka no 1950. līdz 1959. gadam starp divām Rīgas meteostacijām gada vidējā temperatūra atšķiras par aptuveni 0,6 °C. 2001. gadā LVGMC ir pārslēgusies starp šīm stacijām. Tādējādi oficiāli izmantotai gada vidējai temperatūrai 2001. gadā ir nākuši klāt virs 0,5 °C.

 

 

Laika gaitā mainās temperatūras mērīšanas metodoloģija, piemēram, cikos temperatūra tiek mērīta. Arī Rīgā temperatūras mērīšanas (piefiksēšanas) laiki ir mainījušies.

 

 

Līdz 1944. gadam tika mērīts 3 reizes dienā

No 1945. līdz 1965. gadam tika mērīts 4 reizes dienā

No 1966. līdz 2001. gadam 8 reizes dienā

Sākot no 2002. gada - 24 reizes dienā.

 

 

Lai it kā kompensētu meteostaciju vietu un mērīšanas metožu izmaiņas, globālās meteodatu glabāšanas organizācijas(piem. GISS,CRU ) veic datu koriģēšanu. Koriģēšana notiek par lielumiem, kuri ir lielāki par vidējās globālās temperatūras izmaiņām. Tādējādi iegūtās temperatūras izmaiņas ticamība ir zema, jo iespējamā kļūda ir lielāka par pašu temperatūras izmaiņu.

 

 

Ne visas meteostacijas tiek iekļautas globālā klimata pētījumos. Meteostaciju izvēle ietekmē rezultātu par lielumu, kas ir salīdzināms ar pašu pētāmo lielumu - vidējo globālo temperatūru.

 

 

Meteostaciju datu koriģēšana notiek oficiāli un meteostaciju izvēle dod plašas iespējas rezultātu manipulēšanai.

 

 

Pēc Met Office meteoroloģiskajiem datiem, siltākais periods Rīgā ir bijis 1824.-1827. - pirms industriālā perioda, kad palielinājās CO2 . Par periodu pirms 1824. gadu datu nav un, kad sācies siltais periods, nav zināms. Pēc 1826. gada 3 gadu laikā Rīgas gada vidējā temperatūra nokritās par vairāk kā 5 °C. 

 

Iepriekš izteiktās prognozes attiecībā par globālām klimata izmaiņām līdz šim nav piepildījušās.

 

 

Protams, vienmēr ir vieglāk skriet līdzi pūlim un izbļaut saukļus, nekā domāt un analizēt. Ja jums patīk pirmā daļa, tad skrieniet un bļaujiet – pie mums ir demokrātija.


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

  

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt