Trešdiena,
2019.gada
19.jūnijs
Jūrmalnieki
104920

Ņikita Ņikiforovs: mēs nevaram un nedrīkstam aizmirst par jūrmalniekiem


Apskatīt komentārus (0)


21.02.2019

Jūrmalā beidzies turbulences periods -  domes vadība nemainās ik pa dažiem mēnešiem, mēs strādājam stabili, spējam atrast kopēju valodu

 


Jānis Vilnītis

 

 

Publicitātes foto no Domes arhīva

 

 

Jau ilgāku laiku laikraksta slejās nav pavīdējis Jūrmalas pašvaldības koalīcijas partnera Saskaņas viedoklis – intervēti ZZS deputāti, visai bieži pieminēti un citēti G. Grūba un U. Kronblūms, bet ne šī varas partija. Tāpēc devos pie domes priekšsēdētāja vietnieka pilsētas attīstības jautājumos Ņikitas Ņikiforova (Saskaņa).

 


Ir nomainījusies Saeima, un tagad tā ir tāda, kāda ir. Vai tas kaut kādā veidā ietekmēs līdzšinējās Jūrmalas nākotnes idejas un vīzijas?

 


Saeima un valdība nomainījās, bet tas ir tāds dabisks process. To mēs visi bijām gaidījuši. Protams, katrs no mums varbūt cerēja uz kaut kādu citu rezultātu. Bet pašlaik mēs izbaudām vairāk procesu, darbības, neredzot rezultātu.
Runājot par pilsētu, es domāju, ka te viss ir tieši otrādi. Ir ļoti labi, ka mums ir sava vīzija un uz šīs vīzijas balstīti plāni: attīstības plāns, sākam izstrādāt teritoriālo plānu, uzņēmējdarbības atbalsta plānu un tā tālāk. Mēs negaidām, kas notiks Rīgā, kas notiks Saeimā un valdībā, mēs strādājam saskaņā ar saviem plāniem, ar savām vīzijām. Un apliecinājums tam ir arī tas, ka mēs negaidījām, kad beidzot būs jaunā valdība un pieņems budžetu (kura vēl joprojām nav). Mēs pieņēmām savu budžetu, kas ir pilsētas galvenais plānošanas dokuments, kurš nosaka, ko, kā un kādā apmērā finansēt nākamajā gadā. Mēs negaidījām, ka būs no valsts kāds atbalsts. Un es domāju, ka mums ir jāiet savu ceļu. Mums ir savas prioritātes, mums ir savi plāni, mums ir vienkārši jāstrādā, lai jūrmalnieki redzētu rezultātu. Nevis baudītu procesu, kā to dara visā valstī, bet redzētu reālu rezultātu.

 


Varbūt var ieskicēt šos virzienus.

 


Protams, ir viens virsmērķis - kā attīstīt pilsētu kopumā. Un tad var runāt par kaut kādiem konkrētiem darbiem, kas plānoti, jau ir uzsākti un 2019. gadā tiks intensificēti, un tad būs vairāk redzams rezultāts. Ja runā par pilsētu un par pilsētas attīstības vīziju kopumā, tad viennozīmīgi Jūrmala bija, būs un paliks kūrortpilsēta.  Vārds „kūrortpilsēta” nes lielākoties to jēgu, uz kuru pusi mēs attīstāmies. Tūristi - tie ir cilvēki, kuri bauda vasaru, jūru, labu laiku - varbūt ne vienmēr -, noskaņojumu ar Dzintaru koncertzāles programmu un tā tālāk.  Tā ir mūsu mērķauditorija, kuru mēs piesaistām kūrortsezonā, lai viņi tērētu naudu un uzkavētos te arvien, arvien ilgāk. Mēs redzam pēc CSP datiem, ka mums ar tūristu piesaisti klājas diezgan labi. Es domāju, ka tas ir arī tādēļ, ka mēs ļoti nopietni strādājam pie kūrorta programmas, tai skaitā arī koncertprogrammas Dzintaru koncertzālē. Dzintaru koncertzāle ir unikāla vieta, kura ir magnēts tūristiem, un mēs redzam, ka koncertzāles piedāvājums ir ļoti daudzveidīgs. Tur var atrast kaut ko sev cilvēki ar ļoti dažādām gaumēm: tur ir gan klasiskā mūzika, gan  pops. Tas ir ļoti svarīgi, ka  šī koncertprogramma ir un spēj piesaistīt ļoti labus māksliniekus, jo savukārt viņus klausīties iet gan tūristi, gan jūrmalnieki. 
Tas ir viens. Tas ir virsmērķis.

 


Kādreiz lielākā daļa tūristu bija no austrumiem, no Krievijas. Vai šajā ziņā pilsēta kaut ko ir mainījusi, vai pilsētai tomēr ir pilnīgi vienalga, no kurienes viņi nāk - galvenais, lai ir tūristi?

 


Es neteiktu, ka mums ir pilnīgi vienalga, no kurienes tūristi nāk. Tā gan nav.  Es domāju, kā mēs kā  pilsēta to redzam un mēs pie tā strādājam.  Mēs nosakām potenciālo mērķauditoriju, kuru mēs gribam šeit redzēt, un tālāk ir gandrīz vai tīri tehniskais darbs ar mārketingu, ar informēšanu, kā viņus šeit piesaistīt. Ja es pareizi atceros pēdējos datus, tad tagad mazāk nekā puse tūristu ir no Krievijas vai bijušajām PSRS valstīm. Mums ir diezgan ievērojams tūristu skaita pieaugums no Skandināvijas un – lai cik dīvaini tas nebūtu - no Izraēlas. Tas varētu būt izskaidrojams ar jauno tiešo reisu no Telavivas uz Rīgu, vai varbūt ar kaut kādām vēsturiskajām saitēm, jo tie varētu būt tie paši bijušie PSRS iedzīvotāji. 
Otro vietu vēl joprojām stabili ieņem mūsu Latvijas tūristi. Cilvēki, kuri brauc no citām pilsētām uz Jūrmalu un pavada šeit vienu vai divas naktis, izmanto viesnīcas, pastaigājas gar jūru, izmanto SPA pakalpojumus, aizbrauc uz Ķemeru taku. Tās īstenībā ir mūsu iekšējās rezerves, uz kurām mēs vienmēr varam cerēt.

 


Bet, protams, ka es, piemēram, redzu, ka svarīgi mums ir attīstīt Jūrmalu ne tikai kā koncertu galamērķi – ar to viss ir kārtībā, bet vajadzētu pielikt pūles, lai attīstītu tieši ģimenes tūrismu. Padomājiet loģiski - mums ir Dzintaru Mežaparks, mums top Kauguru parks. Pilsēta ir diezgan droša no sabiedriskā viedokļa.  

 


Ģimenes ar bērniem, pirmkārt, mēdz uzturēties ilgāk.
Otrām kārtām, mēs visi zinām, ka vecāki nekad neatsaka bērnam, līdz ar to viņi arī atstās Jūrmalā bišķiņ vairāk naudas kā citi (smaida). Tas ir labi gan Jūrmalas uzņēmējiem, gan - pastarpināti - arī pilsētai, jo mēs saņemsim to nodokļos. Es domāju, ka mums infrastruktūra ir pielāgota - ir, ko piedāvāt bērniem, ir ko darīt ģimenei: muzeji, parki, jūra. Tai pašā koncertprogrammā var atrast kaut ko interesantu arī bērni, un ģimenes paliks ilgāk. Domāju, ka tas ir ļoti labs tūristu tips, kuru mēs varam šeit piesaistīt un pie tā mērķtiecīgi strādāt.
Ja runājam par rezultātu, pēc skaitļiem mēs redzam, ka pagaidām mums tas sanāk tīri labi, pēc CSP datiem tūristu skaits aug. Aug ar diezgan būtiskiem cipariem - es nerunāju par 2%, mēs runājam par pāri 20%.

 


Un tad ir rūpes par pašiem jūrmalniekiem.

...

Pilnu rakstu lasiet "JV" 7 (21.02.19.-27.02.19.) numurā. Laikraksta elektronisko versiju var iegādāties šeit

 


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt