Pirmdiena,
2019.gada
16.septembris
Jūrmalnieki
103923

Anita Adijāne: vēlos, lai iedzīvotāji būtu maksimāli iesaistīti Jūrmalas pilsētas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē


Apskatīt komentārus (0)


10.01.2019

Atskatoties uz pagājušo gadu no pilsētas attīstības un vides jautājumu komitejas vadītājas viedokļa, deputāte Anita Adijāne atzīst, ka pērn “viens no būtiskākajiem lēmumiem ir saistošo noteikumu grozījumi, kur mēs esam uzlikuši paaugstināto nodokļa likmi par teritorijām, kuras nav sakārtotas. Tas ir preventīvi, lai mudinātu un veicinātu teritoriju sakārtošanu, un maksimāli samazinātu tādu teritoriju esamību, kurās varētu atkārtoties tādas nelaimes kā atkritumu degšana poligonā Slokā. 

 

 

Jānis Vilnītis


 

Paaugstinātā nodokļa likme ir arī graustiem, bet šeit vēl ir ļoti daudz ko darīt. Viena ļoti laba lieta, par ko es domāšu, un ko vajadzētu arī ieviest (es domāju, ka visi to atbalstīs), ka pašvaldība varētu dot līdzfinansējumu līdz 25% no atjaunošanas remontdarbu izmaksām māju fasāžu sakārtošanai, tādā veidā arī veicinot pilsētvides uzlabošanos. Ļoti svarīgi tas būtu, piemēram, Jomas ielā, jo tā tiešām ir tūristiem svarīga vieta. Kad tur pastaigā -  pilsēta attīstās, viss iet uz augšu, bet vēl daudz ko ir nepieciešams pabeigt.

 

 

Tāpat jau tagad Jūrmalas pilsētas dome nodrošina līdzfinansējumu publiski pieejamu kultūrvēsturiskā mantojuma ēku saglabāšanai, bet šogad plānojam sagatavot jaunus noteikumus, lai līdzfinansējumu varētu sniegt arī publiski pieejamo kultūras vēsturiskā mantojuma ēku teritoriju labiekārtošanai.”

 


Izsaki savus priekšlikumus

 

 

Deputāte atzīst, ka domu par līdzfinansējuma nepieciešamību un piešķiršanu ēku fasāžu atjaunošanai veicināja arī pēdējos gados ar pašvaldības atbalstu izdotās grāmatas, kurās tūristus aicina paiet nost no Jomas ielas un paskatīties vēsturisko arhitektūru arī citviet pilsētā. “Ir daudz vecu, skaistu māju! Tajā pašā Kaugurciemā arī. Ir tiešām daudz ko redzēt – ir skaistas vēsturiskās mājas, bet ir arī tādas, kuras prasītos pēc steidzama remonta.”

 

 

No vides aizsardzības viedokļa ļoti būtiski ir pieņemtie saistošie noteikumi par decentralizētās kanalizācijas notekūdeņu tvertnēm. Pagaidām ir tāds kā pārejas periods, bet ēku, kas nav pieslēgtas centralizētajai kanalizācijas sistēmai, īpašniekiem ir  pēdējais laiks izvērtēt izsmeļamo bedru stāvokli. “Jāsakārto arī publiskās tualetes pludmalē, tas ir šī gada darbs. Tas ir jautājums, par kuru sūdzas gan tūristi, gan arī vietējie iedzīvotāji,” atzīst A. Adijāne.

 

 

Attīstības un vides jautājumu komitejas vadītāja informē: “Ir atvērti teritorijas plānojuma grozījumi, un būtu ļoti labi, ja iedzīvotāji pēc iespējas vairāk iesaistītos, izteiktu savas vajadzības, vēlmes, lai domes speciālisti varētu arī vērtēt, kā palīdzēt pilsētas iedzīvotājiem. Plānots arī uzsākt jaunu Attīstības programmas izstrādi  2021.-2027. gadam. Es ļoti vēlos, lai šo dokumentu izstrādē būtu iesaistīti maksimāli daudz iedzīvotāju un viņi varētu izteikt savu viedokli, līdzīgi kā izstrādājot iepriekšējo plānu. Jāatzīst, ka tie bija ļoti profesionāli cilvēki, kas šos dokumentus izstrādāja. Tad bija arī iedzīvotāju viedoklis un uzņēmēju viedoklis,  diezgan asi un spraigi tur gāja, bet rezultāts ir ļoti labs. Vēl varētu lielāku akcentu uzlikt - veidot Jūrmalu par ģimenēm ar bērniem draudzīgāko pilsētu. Par to jau esam saņēmuši balvu, daudz kas jau izdarīts. Arī uzņēmēji tam ir atsaukušies - gan Jūrmala SPA, gan Baltic Beach viesnīcās ir sākuši domāt par to, lai būtu iespējama atpūta ģimenei, lai arī pie viņiem būtu ko darīt bērniem.

 

 

Pagājušogad pilsēta dabūja no VARAM apbalvojumu un naudas balvu, un šajā gadā ir mērķis dabūt balvu Ģimenei draudzīgākā pašvaldība. Iespējams, ka nākamajā attīstības programmā ieliksim šo te virzienu kā prioritāro.  Patiesībā pilsēta jau strādā tajā virzienā - tie paši Dzintaru Mežaparka pasākumi, pats Dzintaru Mežaparks, būs arī Kauguru parks - šajā gadā veiks būvprojekta izstrādi. To visi gaida, parks būs gatavs 2020. gadā. Tur tiks izbūvēta infrastruktūra mazo un vidējo komersantu komercdarbības īstenošanai, kā arī jauniešu mājas izbūve uzņēmējdarbības vides attīstībai, jauniešu nodarbinātībai un brīvā laika pavadīšanai. Kopējās projekta izmaksas - 5,6 miljoni. Vispār šogad sāk īstenoties ļoti lieli, lieli projekti. Ķemeru parka atjaunošana - šogad sāksies būvdarbi.  Izglītības iestādēs arī nopietnas pārbūves - Ķemeru pamatskolas ēkai, Jaundubultu tā saucamajai autoskolas ēkai, kurā izvietots Jauniešu interešu centrs, Kauguru vidusskolas ēkai, Jūrmalas sporta skolas peldbaseina pārbūve. Arī „Bitīti”  pārbūvēs, tur būs ap 170 vietas. Izstrādās būvprojektu Lielupes pamatskolas un sporta zāles pārbūvei, ko visi gaida, un Jūrmalas Valsts ģimnāzijas ēkas pārbūvei.” 

 


Sopotas piemērs

 

 

“Šogad pabeigs Mellužu estrādi, jau Līgo svētkus varēs tur svinēt. Šogad tiks organizēts arī metu konkurss Dzintaru koncertzāles Lielās zāles pārbūvei.

 

 

Es biju pieredzes apmaiņā uz Polijas kūrortpilsētu Sopotu un biju arī viņu brīvdabas koncertzālē. Viņiem šī koncertzāle ir unikāla akustikas dēļ, jo tā atrodas tā kā nedaudz kalnos iekšā, tādā kā aizā kalnos, un aizmugurējās sienas vispār nav – tur ir kalns. Šī koncertzāle ir ļoti populāra, ļoti iecienīta šīs unikālās skaņas dēļ. Jā, tur, runājot uz skatuves, atbalsojas, bet skaņa pati par sevi ir ļoti dabiska. Mums arī Dzintara koncertzālē arī šī unikālā akustiskā skaņa. 2020. gadā varētu uzsākt zāles pārbūvi, bet jācenšas saglabāt unikālo auru, nesabojāt neko no vēsturiskā. 

 

 

No attīstības viedokļa būtiska ir tikko izskanējusī informācija par IKP uz iedzīvotāju. Jūrmala no visām pilsētām ir pēdējā vietā - mums ir uz pusi zemāks IKP rādītājs uz iedzīvotāju nekā citām pilsētām. Tas liecina par to, ka vismaz puse no jūrmalniekiem brauc strādāt uz citurieni. Tāpēc es arī gribēju saprast, kāda tad ir situācija citās kūrortpilsētās. Kad biju Sopotā, paskatījos, kāda uzņēmējdarbība ir tur. Pirmkārt, viņiem ir daudz lielāks tūristu skaits, - mums ir vēl kur augt. Sopota ir 4,5 kilometri gar jūras krastu un trīs kilometru iekšā dziļumā. Blakus ir Gdiņa un Gdaņska, - tās ir industriālas pilsētas. Arī Sopotā nav rūpnīcu, bet blakus ir šīs pilsētas. Viņiem nav pat siltuma un ūdens apgādes uzņēmumu, - arī tie ir blakus pilsētās, un viss tiek nodrošināts. Līdz ar to viņi galvenokārt koncentrējas uz tūristiem. Viņiem ir labi tas, ka Polija ir liela valsts un 60% tūristu ir vietējie iedzīvotāji. Viņi koncentrē uzmanību gan uz citu valstu tūristiem,  gan arī uz saviem iedzīvotājiem. Arī viņi ļoti vēlas, lai iedzīvotāju skaits pilsētā pieaugtu. Viņi prasīja, kā mums ir - mums iedzīvotāju skaits pieaug, tas ir ļoti labs rādītājs. Citur brauc prom un samazinās, bet mums šeit pieaug. 

 

 

Sopotā ir ļoti daudz starptautisko viesnīcu, līdz ar to tūristi arī nāk klāt. Viņiem būvējās sanatorijas. Tur, kur ir veselības iestādes, kā „Jaunķemeri” un „Dzintarkrasts”, tur ir salīdzinoši ļoti liels darbinieku skaits pret klientu skaitu. Ja parasti viesnīcā ir viens pret 20 – viens darbinieks uz 20 viesiem, tad medicīniskajā viens darbinieks apkalpo tikai kādus divus vai trīs. Līdz ar to potenciāls medicīnas tūrisma attīstībai ir, uz to jāstrādā. Šeit varētu būt arī kāda atbilstoša profila augstskola,  bet, nu, rūpnīcas, protams, ka nē.

 

 

Sopotā pirmajā līnijā pie jūras ir tikai viesnīcas.  Viņi saka: „Mēs teritorijas plānojumā nosakām, ka pirmā līnija pie jūras ir tikai viesnīcas, un protams, vēsturiskās dzīvojamās mājas.” Ja mēs gribam te tūristus, - tūristiem būs pirmā līnija, dzīvot tu vari tālāk – kaut vai otrajā līnijā.  Man patika šis risinājums. Jāskatās, kādi būs iesniegumi teritorijas plānojumam, ko cilvēki vēlēsies, bet tāds risinājums ir, un to vajag darīt, ar politiku nosakot. Nu, nevajag mums pie pašas jūras daudzdzīvokļu mājas - ja gribi dzīvot Jūrmalā, vari  arī nedaudz tālāk no jūras dzīvot.  Tādā veidā mēs arī nosakām to, ka esam kūrortpilsēta. Var papētīt šo jautājumu no juridiskā viedokļa.

 

 

Kā vēl trūkst un par ko būtu jādomā - multifunkcionālā arēna, viņiem tur ir. Viņiem ir sadarbība starp Sopotu un blakus pilsētu.  Izmaksas ir lielas, bet kopprojekts izdevīgs, Eiropas naudu piesaistot. Viņiem ir tāda ERGO arēna, kur notiek dažādi pasākumi. Protams, mums jādomā vēl arī par lielu konferenču centru, kā arī mums pietrūkst. Tas būtu  interesanti arī kūrortpilsētai kā tādai. Sopotā to īsteno ar privātās partnerības projektiem. 

 


Valteru centrs būs

 

 

Šobrīd izmaksas pieaug, jo būvnieki šobrīd ir, teiksim, izlutināti. Tas ir tāpēc, ka ir daudz Eiropas projektu, finansējums, kas ir jāpaspēj apgūt. Gan valstij, gan arī pilsētai ir jādomā par nākamo Eiropas Savienības plānošanas periodu, Eiropas Savienības fondiem 2021. - 2027. gadiem. Kādus jaunus projektus vēlamies, kādas būs Eiropas Savienības prioritātes, uzstādījumi? Šis ir viens no galvenajiem jautājumiem, par ko jādomā pilsētai - ko mēs gribam attīstīt. Pie tā arī dome tagad strādā. 

 

Ja tā vienkārši paskatās, tad mums ļoti daudz kas jau ir izdarīts, ļoti labi šie projekti, kas tagad jau ir. Man ļoti patīk tas, kā mums tenisa korti Lielupē attīstās. Tagad divus gadus pēc kārtas būs tenisa čempionāts. Tas ir brīnišķīgi! Jūrmala varētu kļūt par dažādu pasaules līmeņa sporta pasākumu vietu. Mums jau ir jau pludmales volejbols, teniss, burāšanai jāattīsta osta.

 

 

Tad, kad sakārtos Ķemerus, tur būs veikti arī meliorācijas darbi, līdz ar to arī būs pozitīva ietekme arī blakus teritorijās, nebūs tik mitrs. Cilvēki jau tagad sāk interesēties par Ķemeriem un grib tur dzīvot. 

 

 

Protams, ceļi tiek sakārtoti.  

 

 

Kauguros sociālā māja, kas atrodas Raiņa ielā 62, tiks pārbūvēta par īres namu pašvaldības speciālistiem, un, es domāju, arī jaunajām ģimenēm. Vide sakārtosies, būs arī iespēja piesaistīt speciālistus. Otru sociālo māju Nometņu ielā arī ar laiku pārbūvēs.

 

 

Attīstības komitejā pieņēmām lēmumu nodot publiskai apspriešanai jaunas kapsētas izveidošanu Slokā blakus Meža kapsētai. Tur iedzīvotāji bija ļoti aktīvi, paldies viņiem, mēs viņus uzklausījām un 12. decembrī pārtraucām detālplānojumu. Neturpināsim jaunas kapsētas ierīkošanu Slokā.

 

 

Būtu ļoti labi, ka Majoru muižā attīstītos, tā tiktu atjaunota, piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus nākamajā periodā no 2021. līdz 2027. gadam kā kultūrvēsturiskajam mantojumam. Savā laikā to ir apmeklējuši arī  Rainis un Aspazija, tur ir viesojusies Latvijas inteliģence. Līdz ar to vēl kāda vieta Jūrmalā varētu būt pozitīva. Ir jāizmaina šīs vietas tēls - nevis cilāt to smago tēmu, ka tur bijis bērnunams, bet to, ka tur 20.gs 20.-30. gados atpūtās radošā inteliģence. Uzreiz cits skatījums.

 

 

Arī sabiedriskais centrs Valteros. Iepirkuma summa pārsniedza piešķirtos budžeta līdzekļus, tāpēc kustība apstājusies. Mums šo ēku Ministru kabinets piešķīra ar nosacījumu, ka jāizbūvē līdz pagājušā gada 31. decembrim.  Tagad ir uzrakstīta vēstule ministrijai, lai Ministru kabinets nodod šo zemi pilsētas lietošanā noteikto funkcijas veikšanai, pagarinot šo termiņu. Atbildi gaidām, bet es domāju, ka tur problēmu nebūs - šī vairāk ir formalitāte, kas jānokārto. Tāpēc uztraukumam nav pamata."


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt