Trešdiena,
2019.gada
20.novembris
Pilsētā
108419

Ņikita Ņikiforovs: Jūrmala aizstāvēs savas prioritātes


Apskatīt komentārus (0)


14.10.2019

Pirms nedaudz vairāk nekā nedēļas tikos ar Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieku pilsētas attīstības politikas jautājumos Ņikitu Ņikiforovu, un sākumā, protams, vēlējos zināt, cik Jūrmalai izdevies piesaistīt šajā vasaras sezonā tūristu? 

 

 

Jānis Vilnītis

 

 

Publicitātes foto

 

 

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP ) dati vēl nav pieejami, tie būs tikai oktobra beigās. Mans subjektīvais viedoklis – ka arī šosezon bijis diezgan būtisks tūristu skaita pieaugums. Vismaz CSP dati par II kvartālu – aprīli, maiju, jūniju -, rāda, ka šai periodā ir 11% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada periodu. Domāju, ka III kvartālā redzēsim līdzīgu pieaugumu, iespējams, pat mazliet vairāk - viesnīcas bija noslogotas, tūristu bija gana daudz. Domāju, ka tūristu skaitu vairot palīdzēja plašais pasākumu piedāvājums – festivāli, koncerti, dažādi citi pasākumi, to lielais skaits un dažādība, kas ir ļoti svarīgi. 

 

 

Pētot datus par otro kvartālu, man iekrita acīs ķīniešu tūristu skaits. Tie bija tieši 17 cilvēki. Tas man lika domāt, kāpēc? Igaunijā un citās Eiropas galvaspilsētās viņu ir diezgan daudz. Nebūdams speciālists tūrisma jomā, secinājums sekojošs: tūristu skaits ļoti atkarīgs no tiešā lidojuma. Tikko, kā mums parādījās tiešais reiss no Tel-Avivas, Izraēlas tūristu skaits būtiski pieauga. Domāju, ka ar ķīniešiem tieši tāpat – tikko kā parādas ērts veids kā nokļūt līdz galamērķim, pieaug tūristu skaits no tā reģiona. Diemžēl šis jautājums nav atkarīgs tikai no pašvaldības attīstības politikas. 

 


Ko no pilsētas attīstības uzdevumiem - kuros viennozīmīgi ietilpst arī kūrorta attīstība - izdevies šogad izpildīt?  

 


Daudzi saka - Jūrmala kā kūrorts ir mirusi. Tā nav. Tie, kas to saka, terminā "kūrorts", iespējams, ieliek citu jēgu. Varbūt viņi domā, kā tas bija vecajos laikos, kad tikai Ķemeri bija kūrorts. Tāpēc ir svarīgi vienoties, ko mēs ar šo vārdu domājam. 

 

 

Laiks iet, un pilsētai ir jāmainās laikam līdzi, ja mēs gribam attīstīties arī turpmāk. Es personīgi neredzu neko sliktu tajā, ka Jūrmala kļuvusi par tādu kā kultūras dzīves kūrortu, platformu biznesa attiecību veidošanai. Domāju, ka šogad mēs saņemsim vislabāko reklāmu no tiem cilvēkiem, kuri atbrauca  no ārzemēm uz dažādiem pasākumiem. Īpaši daudz ārzemnieku es ievēroju festivālā "Rīga-Jūrmala", un visi zinām, ka vislabākā reklāma ir tā, kad viens cilvēks izstāsta otram. Ļoti ceru, ka nākamajā sezonā, nākamgad mēs redzēsim arī kaut kādus augļus no tās reklāmas, kuru mēs dabūsim no šī gada pasākumiem. 



Nav taču tā, ka pilsēta novēršas no Ķemeriem? Ķemeriem kā ārstnieciskā kūrorta?

 


Protams, ka nenovēršamies no Ķemeriem. Bet ļoti svarīgi ir saprast, ka pilsēta nevar būt gan infrastruktūras attīstītājs, gan arī nodarboties ar uzņēmējdarbību. Ķemeru sanatorija ir privātīpašums, un viesnīcas iecere joprojām ir, taču šis projekts nekustas. Pašvaldības uzdevums ir veidot gan infrastruktūru, gan vidi, lai uzņēmējs būtu ieinteresēts. Bet mēs nevaram vilkt uzņēmēju “aiz astes” un finansēt no pašvaldības budžeta. Turklāt, pašvaldībai piederošie Ķemeru objekti sastopas ar finansēšanas problēmu Valsts kases šībrīža politikas dēļ. Tā nav tikai Jūrmalas unikālā situācija, šādā situācijā šobrīd ir visas pašvaldības.   

 

 

Jūrmalas pašvaldībai ir arī citi prioritārie projekti tuvākajiem gadiem, kurus mums ir jārealizē, t.sk. Kauguru parks, kura projektēšanai ir finanšu taisne, un jāsāk domāt par būvniecību. Tas ir projekts, ko kaugurnieki gaida, tas arī ļoti labi iederas mežā pie skolām, un tā būs viena izcila vieta gan bērniem, gan pieaugušajiem. Uzskatu, ka šis projekts būtu jāīsteno prioritārajā kārtā, neskatoties uz finansēšanas problēmām no Valsts kases.

 

 

Ir arī citi finansiāli mazāk ietilpīgi projekti - jāturpina attīstīt pilsētas infrastruktūra, ietvju, ceļu remonti, lai arī jau šogad sasniedzām diezgan lielu progresu šajā jomā. Dažās vietās remonti ievilkās, par ko saņēmām kritiku - gan par Meierovica prospektu, gan par citām vietām, bet nu viss ir pabeigts. Domāju, ka rezultāts ir tā vērts. Tagad izdarīsim secinājumus un turpmāk darbus plānosim un organizēsim rūpīgāk. 

 

 

Ļoti labs progress ir saistībā ar bērnu rotaļlaukumiem Kauguros māju iekšpagalmos. Tagad jādomā par nākamā gada budžetu,  un nākamgad plānojam remontēt un izveidot jaunus bērnu rotaļu laukumus arī pludmalē.

 


Šogad ir uzsākti diezgan vērienīgi skolu renovācijas darbi.

 


Pašlaik remonti notiek Kauguru un Jaundubultu skolās, kas ir daļēji no Eiropas fondiem finansēti projekti - ēku siltināšana, proti, fasādes atjaunošana, logu nomaiņa, vēdināšanas un apkures sistēmu nomaiņa. Turklāt, ja reiz mēs remontējam skolas no ārpuses, piesaistot Eiropas fondu naudu, pašvaldība no sava budžeta finansē arī iekšējo telpu remontu. 

 

 

Mežmalas skolā ir zināmas problēmas gan ar sporta zāli, gan arī ar skolas telpām, bet ir viena problēma, kura ir daudzām skolām - stadiona neesamība - gan Mežmalas, gan Jaundubultu skolās. Man ir ideja veidot tipveida projektu, kas atbilstu gan Izglītības ministrijas, gan pašvaldības vīzijas prasībām. Tie būs sporta laukumi ne tikai skolēniem, bet arī publiski pieejami stadioni ārpus nodarbību laika. Nākamajā gadā ceram pabeigt projektēšanu, varbūt pat izdosies sākt būvdarbus. 

 


Valdība tikko paziņoja, ka turpmāk Valsts kases aizdevumu pašvaldības varēs saņemt tikai tad, ja konkrētie darbi būšot valdības prioritāte. Vai jēga vispār pašiem kaut ko plānot?

 

 

Te jau mēs pieskaramies lielajai politikai. Protams, ir daudzi nezināmie faktori šajā lielajā politikā. Valdības mainās. Ja nemainās valdības, tad mainās atsevišķu valdības pārstāvju domas. Bet pašvaldība un pilsēta nevar neplānot uz priekšu. Mēs turpināsim plānot budžetu atbilstoši savām prioritātēm. Ja tās nebūs saskaņotas ar valdības prioritātēm, tad mēs mēģinām viņus pārliecināt un cīnīties. Man grūti saprast, kā valdība varētu neatbalstīt veselīga dzīvesveida infrastruktūras izveidi skolniekiem un iedzīvotājiem.

 


Valsts kontrole jau pārmeta pašvaldībām, ka tās realizē sporta objektus.

 


Es lasīju par šo histēriju, kas sacelta - citādi to grūti nosaukt. Sliktākais, ka esam teritoriālās reformas priekšā, un neviens nezina, kā tā beigsies. Pašvaldības jau tagad nevar pieņemt jaunus attīstības plānus - tas ir aizliegts ar atsevišķu likumu.  Taču mēs nevaram atļauties dzīvot bez plāna. Ja valdība to var - tā ir valdības izvēle. Mums vajag plānu, un tā ietvaros, cik mums ir naudas, noteikt prioritātes, un virzīt tās uz īstenošanu. 

 

 

Man arī ir daudz neatbildētu jautājumu par valdības rīcību, tai skaitā par administratīvo reformu. Ja tā notiek un valstī paliek mazāk pašvaldību, tad, kāpēc joprojām tiek saglabāts pašvaldību izlīdzināšanas fonds, kurā Jūrmala iemaksā 12 miljonus eiro gadā. Šie miljoni noderētu pašai Jūrmalai, mums ir vēl daudz kur ieguldīt infrastruktūras attīstībā. Ja pēc reformas pašvaldības būšot dzīvotspējīgas, tad kāpēc paliek izlīdzināšanas fonds?

 


Šobrīd valdības nākamā gada valsts budžetā ir par skolnieku ēdināšanu 1.-4. klasēs, neapliekamā minimuma celšana un vēl citi lēmumi, kas finansiāli ietekmēs pašvaldības.

 


Vēl ir daži lēmumi, kuri ietekmēs pašvaldības budžetu - iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījums, par kuru vēl joprojām nav ziņu, kāds tas reāli būs. Cik es zinu, Pašvaldību savienībai tika piedāvāti trīs modeļi. 

 

 

Runājot par situāciju ar skolēnu ēdināšanu sākumskolās (1.-4.klasēs), man gribas gan smieties, gan raudāt vienlaicīgi. Sākumā Izglītības ministrija pasaka, ka nefinansēs, jo tā neesot viņu funkcija. Labi, nefinansēs, rēķināsimies ar to. Pēc tam ministrija saka: labi, finansēsim, bet 50/50 ar pašvaldībām. 

 

 

Tas man atgādina kaut kādu kaulēšanos tirgū. Ministrija kārtējo reizi mēģina tirgoties ar bērniem un bērnu veselības jautājumiem...

 

 

Katrā gadījumā Jūrmalas skolnieki bez brīvpusdienām nepaliks, visi skolēni arī turpmāk saņems brīvpusdienas, esošajā apmērā turpināsim tos finansēt.

 

 

Mēs ļoti gaidām, kad būs skaidrs modelis nodokļu finansējuma sadalei starp pašvaldībām un valsti, jo mums jāveido budžets, un ir jāzina šie lielie cipari. Ir bažas, ka valsts kārtējo reizi uz pašvaldību rēķina grib risināt kaut kādas savas problēmas. Tāpēc pilsētai būs diezgan liels izaicinājums sabalansēt nākamā gada budžetu. Mēs darīsim visu iespējamo, bet šobrīd izskatās tā, ka valdība vēlas pārlikt daļu savu funkciju uz pašvaldībām, nepiešķirot tām finansējumu.

 


Jūrmalā ir vislielākās sociālās palīdzības programmas starp pašvaldībām. Vai šī valdības rīcība neietekmēs šīs programmas?

 


Sociālais atbalsts, kas ir Jūrmalai, nav Jūrmalas izgudrojums. Tā drīzāk ir atbilde uz tām problēmām, kuras valsts negrib risināt. Piemēram, zemes nodokļa atlaide. Nu, negrib valsts risināt kadastrālās vērtības noteikšanas sistēmu. Cik gadus mēs dzirdam, ka būs jauna sistēma, kura ņems vērā ne tikai pirkšanas - pārdošanas darījumus, bet arī īres maksas un citus rādītājus. Piecus gadus? Vai ilgāk? Jūrmalnieki - kā es arī iepriekš teicu - ir šīs sistēmas ķīlnieki. Līdz ar to pašvaldībai ir jāpalīdz saviem iedzīvotājiem. 

 

 

Bezmaksas sabiedriskais transports. Valsts sen jau pateica, ka pilsētas sabiedriskais transports ir katras pašvaldības kompetencē - kā grib, tā lai dara. Mēs pieņēmām lēmumu un to īstenojām. Tā kā Jūrmala ir tik gara, citādi nevar būt.  Starp citu, bezmaksas transporta dēļ pakalpojuma pieejamība ir ļoti augusi. Tas ir mīts, kas eksistē atsevišķu opozīcijas deputātu galvās, ka jūrmalnieka kartes sistēma nestrādā. Nē, strādā, un pat ļoti labi strādā! Mēs varam saņemt datus jebkurā griezumā - nedēļas griezumā, pa maršrutiem, pa dienām, pa stundām, un tā tālāk, kas ļauj mums plānot maršrutus.

 


Jūrmalā ir parādījušies divi jauni elektro autobusi. Uzņēmums, kas piegādā autobusus, iepriekš paši starptautiskajā mājaslapā bija izcēluši to, ka Jūrmala ir kūrorta pilsēta.

 


Sadarbībā ar CSDD mēs plānojam tuvākā gada laikā uzcelt divas elekroautomobiļu uzlādes stacijas pilsētas pretējos galos. Provizoriski viena vieta varētu būt stāvlaukums pie Būvvaldes Edinburgas prospektā,  otra - stāvlaukums netālu no Mellužu estrādes. Tas ir solis tuvāk nākotnei, jo ar katru dienu elektromobiļi  parādās aizvien vairāk un vairāk. Uzlādes stacija ir arī pretī domei, pie "Elektrum". Var redzēt, ka mašīnas tur stāv. Saistošie noteikumi nosaka, ka iebraukšana Jūrmalā elektromašīnām vasarā ir bez maksas. Kūrortam ir jāatbalsta gan elektroautobusu iegāde, gan elektromašīnu izmantošana, gan velosipēdu celiņu izbūve.

 

 

Šogad atjaunojām diezgan lielu posmu celiņam no Vienības prospekta līdz Dzintaru koncertzālei, kas iet pa pašu jūras malu. To aktīvi izmanto gan velobraucēji, gan kājāmgājēji. Es pats izbraucu šo celiņu ar velosipēdu - ir labi. Veloinfrastruktūru plānojam attīstīt arī tālāk, jo gan vasarā, gan citos gadalaikos tas ir pieprasīts gan šis, gan veloceliņš starp Strēlnieku un Dubultu prospektiem. 

 

 

Mums bija tikšanās ar Babītes pašvaldības pārstāvjiem, kuri grib savienot savu veloceliņu ar mūsu veloceliņu, kas sākas Priedainē pie kontroles punkta. Zem Jūrmalas šosejas pie autleta pilsētiņas Piņķos ir neliels tunelis. Babītes pašvaldība vēlas izmantot šo tuneli, jo viņiem tur beidzas iela, un pagarināt to šosejas otrā pusē, pieslēdzoties mūsu veloceliņam Priedainē. Šobrīd tur notiek izpētes un projektēšanas darbi, izdevumi tiek segti no Babītes pašvaldības budžeta,  jo loģiski, ka Babītes iedzīvotāji brauks uz Jūrmalu biežāk, nekā jūrmalnieki uz Babīti. Kad būs pabeigts projekts, rēķināsim visas izmaksas, un tad lemsim par būvniecību.

 

 

Joprojām aktuāls jautājums ir par veloceliņu uz Rīgu, tur ļoti nepateicīgas sarunas ar Latvijas dzelzceļu. Ar viņiem ir ļoti grūti, jo veloceliņš atrodas dzelzceļa aizsargjoslā, un viņi izvirza ļoti interesantas un dīvainas prasības veloceliņa tehniskajam stāvoklim. Viņi vēlas šo veloceliņu izmatot  dzelzceļa apkalpošanai, lai tur varētu braukt smagās mašīnas... 

 

 

Infrastruktūra ir būtiska ne tikai pilsētas viesiem, bet arī jūrmalniekiem. Akūti svarīgi nākamgad saremontēt visas ietves Dubultu un Strēlnieku prospektos un pabeigt Dubultu mezgla jau trešo kārtu, kas būtiski mainīs satiksmes organizāciju, ļaujot netraucēti pa divām joslām virzīties arī no centra uz Kauguru pusi, ieliekot autobusu pieturas "kabatās", lai tās netraucētu. Šogad sākām darbu pie Dubultu mezgla otrās kārtas. Bija arī zināmas problēmas, bet viss atrisinājās, un tagad var redzēt, ka tas ir diezgan veiksmīgs projekts.

 

 

Par ūdenssaimniecību. Priedainē ļoti gaida kanalizāciju, un mēs arī gaidām, kad "Jūrmalas ūdens" pabeigs iepirkumu. "Jūrmalas ūdens" projekti kavē arī citus pilsētas projektus, piemēram, Babītes iela, kas ved no kontrolpunkta uz Priedaini pāri dzelzceļam, mēs ļoti gribam to atjaunot. Projektā paredzēts atjaunot gan ielu, gan ietvi, gan veloceliņu, gan veikt labiekārtošanu: jaunas pieturas izbūvi un tā tālāk.

 


Runājot par kanalizāciju no kūrorta viedokļa, no vides aizsardzības viedokļa, kā tajā iederas izsmeļamās bedres? 

 


Izsmeļamās bedres - tas nav pieļaujams. Ne tikai kūrorta, bet vispār no pilsētas viedokļa. Es ļoti labi saprotu, ka liela problēma ir izmaksas,  lai pieslēgtos pie centrālās kanalizācijas un ūdensvada. Bet  no mūsu puses darām visu šobrīd iespējamo. Ir bezmaksas projekts, un ir iespējams šos darbus veikt uz nomaksu. Protams, katrs gadījums jāskatās konkrēti, bet joprojām tas daudziem ir pāri tūkstotim eiro -  tā ir diezgan liela nauda. Ļoti žēl ka Eiropas finansējumu nevar izmantot, lai daļēji segtu arī pieslēgšanās izmaksas. Iespējams, ka mums ir jāsāk domāt, lai šīs izmaksas daļēji segtu no pilsētas budžeta. Bet tad ir jārada mehānisms. Mēs varētu runāt par noteiktām cilvēku kategorijām, piemēram, mazturīgajiem, vai ģimenēm ar bērniem, un tas būs atkarīgs no budžeta iespējām. 

 

 

Lai arī daudz kas jau paveikts Jūrmalas iedzīvotāju ikdienas dzīves uzlabošanai un pilsētas attīstībai, apzināmies, ka priekšā vēl ir daudz vairāk darāmā, problēmu un jautājumu, ko risināt, visās jomās ir daudz, tāpēc svarīgi pareizi salikt prioritātes, plānojot budžetu, gudri īstenot iecerēto un rūpīgi sekot līdzi šo iniciatīvu realizēšanai, iesaistot iedzīvotājus, lai kopīgiem spēkiem padarītu mūsu pilsētu vēl skaistāku un ērtāku dzīvošanai. Arī turpmāk turpināsim darbu šajā virzienā, lai jūrmalnieki varētu būt lepni par savu pilsētu.


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt