Ceturtdiena,
2019.gada
21.marts
Pilsētā
7553

Mihails Malkiels: „Iztirgota Latvijas nacionālā bagātība!”


Apskatīt komentārus (8)


07.10.2010

Jevgēnija Ruzina

Mihails Malkiels – „pēdējais mohikānis”, vienīgais kūrortiestādes vadītājs visā Latvijas kūrorta sistēmā, kurš spējis nosargāt savu kūrortiestādi no sabrukuma. Medicīnas zinātņu doktors, zinātnisku monogrāfiju autors, vairāku padomju ordeņu un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, kūrorta medicīnas speciālists. Šis cilvēks, kurš jau palīdzējis simtiem tūkstošu cilvēkiem cīnīties ar fiziskajām sāpēm, nespēj un negrib slēpt savas sirdssāpes par to, ka mūsu valstī netiek novērtēta un sargāta nacionālā bagātība – unikālās iespējas ārstēties kūrortā.

Kurā gan vēl, ja ne viņā vērts ieklausīties tagad, kad Jūrmalā izdarīts kārtējais barbariskais solis vēl nesen pasaulslavenā Ķemeru kūrorta iznīcināšanas virzienā.

Malkiela kungs, pašlaik jūs esat ne vien pilsētā, bet pat valstī vienīgais profesionālis, kurš zina Ķemeru dabas bagātību patieso vērtību un spēj paskaidrot cilvēkiem, ko gan mēs patiesībā zaudējam, atdodot ārzemniekiem Ķemeru kūrortu.
Mēs, pirmkārt, zaudējam kārtīgu, domājošu cilvēku slavu! Pārdot arābiem Latvijas nacionālo lepnumu – kas tāds varēja ienākt prātā tikai trakajam vai noziedzniekam, tāpēc ka nekāda nauda nespēs kompensēt valstij šo zaudējumu. Ķemeri jau nav vienkārši Jūrmalas daļa vai gabaliņš Latvijas. Ķemeri ir viens no Eiropas pieciem vecākajiem un slavenākajiem kūrortiem – kopā ar Kaukāza Mineraļnije Vodi, Krimu, Bādenbādeni un Karlovivariem. Un cik zemu gan ir jānolaižas, lai pārdotu ārzemniekiem to, kas ir labākais pasaulē un ir pati valsts būtība?! Jā, nauda ir nepieciešama. Bet ir lietas, ko nedrīkst pārdot. Tās pārdot ir tas pats, kas pārdot kaut kādiem barbariem Melngalvju namu, Brīvības pieminekli vai Doma baznīcu! Un turklāt cerēt, ka viņi sargās mūsu vērtības, kas iemieso mūsu lepnumu un slavu.

Aizpagājušo gadu pārdeva Baldones kūrortu. Un kas tagad? Kā kūrorts tas vairs neeksistē. To nopirka kāds krievs no Ķīnas, kurš neattīsta kūrortu, bet ražo parfimēriju. Tagad tiek izmantots pats minimums Baldones dūņu, turklāt tikai parfimērijas ražošanai. Ievērojiet: tā ir ekstra klases parfimērija, kas dod peļņu privātpersonai – ārzemniekam. Bet varētu tajā pašā ekstra līmenī dot veselību cilvēkiem, pirmkārt, – mūsu valsts iedzīvotājiem. Tagad Baldones kūrortam, kuru apmeklēja vēl Katrīna II, pārvilkts trekns krusts.

Tāds pats liktenis sagaida Ķemeru kūrortu.

Un jūs jautājat, ko mēs zaudējam? Zināt, pie mums bija atbraukuši balneoloģijas speciālisti no Izraēlas. Viņi pēc mana lūguma paņēma Ķemeru dūņu paraugus, lai savā dzimtenē pārbaudītu to fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās īpašības. Tad, lūk: viņi secināja, ka tām ir priekšrocības salīdzinājumā ar Nāves jūras dūņām. Ķemeru dūņas ir bagātākas un slimniekiem vieglāk panesamas. Tas nozīmē, ka mūsu dūņām ir nesalīdzināmi plašāks pielietojums, lai ārstētu cilvēkus ar mugurkaula, locītavu, asinsvadu, ginekoloģiskām, uroloģiskām slimībām un vielmaiņas traucējumiem.

Un mūsu minerālūdeņi. Lai tos iegūtu, jāveic kilometru dziļi urbumi, bet kādu rezultātu dod to kardioloģiskās, nomierinošās, „labsajūtas” vannas! Un sērūdeņraža avoti. Un nātrija hlorīda avoti. Visi šie ūdeņi dod satriecošu ārstniecisku efektu. Es jums teikšu: tā ir paša Dieva ārstēšana!

Man šķiet, ka cilvēki zaudē saprātu, ja reiz gatavi pārdot... Dievu! Jā, Dievu! Tāpēc, ka viss, ar ko bija slaveni Ķemeri, – tie ir Dieva darbi, Dieva dāvana! Un kā gan drīkst šo Dieva dāvanu iztirgot? Kaut kas tāds nav prātam aptverams. Esmu Ķemeros nodzīvojis pusi gadsimta, manā acu priekšā risinājies milzīgs kūrorta vēstures posms, un man šāda rīcība nav saprotama.

Bet vai kāds kontrolē šo dabas bagātību pašreizējo stāvokli?
Neviens to nekontrolē. Šodien neviens nav spējīgs spriest, piemēram, par dūņu stāvokli. Latvijā nav nevienas atbilstošas iestādes, neviena speciālista. Ārstus kurortologus vienkārši nemāca. Šodien nav neviena dabas ārstniecisko faktoru ģeoloģijas speciālista! Esmu meklējis institūtos, ministrijās. Nav! Nevienam to nevajag. Tas viss ir pamests jau 20 gadus. Šajā laikā Ķemeri aizvien vairāk pārvēršas par aizlaistu nostūri, kurā pilsēta izgāž visas savas sociālās problēmas. Tagad tur ir invalīdu nams un narkoloģiskais dispansers. Tagad tur ir bezpajumtnieku perēklis, pilnībā pārpurvojusies, piesārņota vieta. Vai tāds ir Ķemeru uzdevums? Vai tāpēc tika dota šī Dieva dāvana?

Es vēršos pie latviešiem: ir izdarīt noziegums! Mātei Latvijai atņemta tās vēsturiskā nacionālā kūrorta bagātība, tostarp Ķemeri. Kāds uz tā rēķina ir iedzīvojies. Kurš? Es nezinu. Viņam būtu jāsēž cietumā – tam, kurš izdomāja pārdot Ķemerus arābiem. Jo ar nacionālajām bagātībām nedrīkst rīkoties atsevišķi ierēdņi, tikai tautai ir tiesības izlemt to likteni.

Vai varēja saglabāt Ķemeru kūrortu, neatdodot to „barbariem”?
Protams. Mēs taču esam saglabājuši „Jaunķemeru” sanatoriju. Ķemeru saglabāšanai bija ļoti daudz iespēju. Piemēram, Ķemeru sanatoriju, nevis Vaivaru „kosmonautu namu” varēja pārveidot par rehabilitācijas centru, kurš uz Ķemeru bāzes varēja attīstīties tā, ka tagad jau būtu ieguvis pasaules slavu. Es ieteicu to darīt, bet manī nevēlējās klausīties. Toreiz es lūdzu, lai dod man Ķemeru sanatoriju nomā uz diviem gadiem, lai tā turpinātu strādāt. Un kas notika? Atceros, pilsētas izpildkomitejas sēdē piecēlās Ozoliņš jaunākais un manā klātbūtnē paziņo: „Nedosim Malkielam Ķemerus, viņam jau tāpat ir gana...”  Bet jautājums jau nebija par to, kam „vajag dot” un kam „ir gana”, ne jau laupījuma dalīja – es gribēju pagarināt kūrorta mūžu vēl par dažiem gadiem. Vai saprotat? Nē, Ķemerus pārdeva svešiniekiem, kam nospļauties uz mūsu tradīcijām. Un kas ir iznācis? Ne naudu, ne, jo vairāk, dvēseli viņi tur ielikt negrasās, tas jau ir acīmredzami. Ja reiz tā ir iznācis, no šiem privatizētājiem vajadzēja izspiest visu, lai saglabātu Ķemeru kūrortu. Tur vajadzēja uzstādīt visstingrākos noteikumus un termiņus, kontrolēt darbu izpildi. Bija vajadzīgi pārdomāti konkrēti līguma punkti, kas visstingrākajā veidā uzliktu par pienākumu saglabāt un attīstīt kūrortu. Nē, tas viss tika izdarīts, pat īsti neizprotot, ko pārdod.

Un tas, ka tagad Ķemeri (labākajā gadījumā, ja arābu „investori” kaut ko tomēr izdarīs!) ar visu Dieva dāvāto ārstniecisko unikalitāti būs ne vairs kūrorta centrs, bet vieta, kur kāds atbrauks, lai vienkārši izklaidētos, man kā ārstam, kā speciālistam, pieredzējušam kūrortologam – tas ir tikpat kā klīniskā nāve!...


Rakstu pilnībā lasiet JNZ 36.numurā (09.09.10–15.09.10)
Foto: autora



Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



  

  

  

   

 

 ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt