Otrdiena,
2019.gada
20.augusts
Pilsētā
16143

Bulduru baznīcas ērģeļu restaurators


Apskatīt komentārus (0)


08.07.2011

Ilze Austruma

Jau vairākus gadus ērģelnieku Juri Pētersonu regulāri var manīt Bulduru Evaņģēliskajā baznīcā. Būdams rīdzinieks, viņš regulāri brauc uz šo baznīcu, lai bez atlīdzības restaurētu ērģeles. „Es noteikti esmu viens no nedaudzajiem, kas atteicies no Latvijas pensijas. Vācijā es nostrādāju 12 gadus. Kad kļuvu 65 gadus vecs, tur man piešķīra pensiju. Mana pensija ir tik liela, ka varu atļauties par savu darbu neko neņemt,” uzsver Juris Pētersons.

Strādājot pie ērģeļu restaurācijas, lielākoties jūs pazīst tikai draudzes locekļi. Iepazīstiniet ar sevi arī pārējos jūrmalniekus!  

Esmu ne tikai ērģelnieks, man ir vairākas profesijas. Mana dzimtā pilsēta ir Cēsis. Skolā sāku iet pirmajā gadā pēc kara. Atceros: visu nakti uz 1. septembri es raudāju, jo man ļoti negribējās mācīties. Par laimi, ilgi man skolu nevajadzēja apmeklēt, jo toreiz Cēsu arodskola pieņēma bērnus jau no piektās klases. Kad pabeidzu četras klases, saviem vecākiem pateicu, ka vairāk es nemācīšos. Vecāki, protams, nebija apmierināti. Bet tad tēvs teica - ja es negribot iet uz skolu, tad jāmācoties kāds amats. Tā es arodskolā izmācījos par kalēju. Pēc tam man divus gadus bija jānostrādā savā amatā. Tas bija katastrofāli, un toreiz es nolēmu, ka tad jau labāk ir mācīties. Sāku atkal apmeklēt skolu, pabeidzu 8. klasi un tiku Celtniecības tehnikumā. Pēc tam pabeidzu arhitektus.

Kā dzīves ceļš jūs aizveda līdz ērģelēm?

Pirms 66 gadiem pa Rīgas Jaunās Ģertrūdes baznīcas durvīm iegāju kopā ar slaveno komponistu Alfrēdu Kalniņu, un tad es pirmo reizi redzēju ērģeles. Alfrēds Kalniņš man apmācīja baznīcas ērģeļu spēli. Un tā visus šos gadus es spēlēju baznīcā.

Kā satikāties ar Alfrēdu Kalniņu?

Mammai bija zināmas simpātijas pret viņa dēlu Jāni. Un, otrkārt, Alfrēds Kalniņš ņēma jebkuru, kurš bija ar mieru maksāt. Viņš bija ārkārtīgi kārs uz naudu. Apmēram piecus gadus pie viņa mācījos.

Kāpēc gribējāt spēlēt tieši ērģeles?

Pati baznīca mani nesaistīja, bet man patika ērģeļu spēle. Uz Jauno Ģertrūdes baznīcu mēs nācām ar Alfrēdu Kalniņu līdz viņa nāvei. Nācām svētdienas rītos no pulksten 5 līdz 7, lai neviens viņu neredzētu. Kad Kalniņš 1951. gadā nomira, es Doma baznīcā sāku mācīties pie Arvīda Prēdeļa. Tā sanāca, ka reiz uz Lieldienām viņš saslima un nebija neviena, kas varētu spēlēt ērģeles. Es varēju to darīt, bet pati baznīcas procedūra man bija galīgi sveša. Zaļajā ceturtdienā es pirmo reizi spēlēju ērģeles. Nolika man blakus cilvēku, kurš rādīja, kurā brīdī kas jāspēlē. Kara laikā šīs ērģeles bija stipri cietušas, dažreiz tās skanēja, citreiz - ne. Labot tās nāca Maļinovska kungs, viņš man parādīja, ko un kā darīt, un tā arī iemācījos labot ērģeles. Kad Prēdelis palika uz gultas, baznīcas valde mēģināja ar mani runāt, lai es turpinu spēlēt ērģeles. Es teicu, ka esmu ar mieru. Līdz baznīcas slēgšanai spēlēju Doma baznīcā, tad pārnācu uz Veco Ģertrūdi – tur spēlēju ērģeles no 1957. līdz 1977. gadam. Tad es nopirku lauku māju un spēlēju Cēsu baznīcā nepilnus desmit gadus. Ar ērģelēm biju tā aizrāvies, ka katru svētdienas rītu gāju 14 kilometrus uz baznīcu un tikpat atpakaļ un nekad neesmu ceļā palicis. Par savu biogrāfiju runājot, esmu pabeidzis mūzikas pamatskolu, vienu gadu paralēli mācībām Celtniecības tehnikumā apmeklēju E. Dārziņa Mūzikas skolu. Esmu mācījies arī Maskavas konservatorijā.

Kā liktenis jūs aizveda pie Bulduru baznīcas?

Esmu atjaunojis vairākas ērģeles, vienas no tām stāv Ķemeru baznīcā. Esmu rekonstruējis ērģeles arī Brīvdabas muzejā, Siguldas baznīcā, iepriekšējās Dubultu baznīcas ērģeles. Kad uzzināju, ka Bulduru baznīca ir iesvētīta manā dzimšanas dienā, sapratu, ka man ir jānāk talkā šai baznīcai un jāatjauno tās ērģeles.

Kas saista ar ērģelēm?

To varenība. Bet sava loma noteikti ir arī manai dzimšanas dienai. Zinu to, ka ļoti daudzi cilvēki, kas saistīti ar ērģelēm, ir dzimuši tieši 29. jūnijā. Es horoskopiem neticu, bet attiecīgais Mēness stāvoklis laikam kaut ko ietekmē.

Cik tālu pašlaik ir Bulduru baznīcas ērģeļu rekonstrukcija?

Tā tuvojas noslēgumam. Tagad jau reizēm dievkalpojuma laikā tās tiek spēlētas, bet visticamāk visā varenībā ērģeles ieskanēsies uz Ziemassvētkiem.

Foto: Ērģelnieks Juris Pētersons pie Bulduru draudzes ērģelēm / Raivo Freimanis


Iesaki ziņu draugiem:

Izsaki savu viedokli!
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt